"Bomži” rūpējas par "zaļu” vidi
Bomži jeb bezpajumtnieki mēdz iedalīties dažādās kategorijās – ļaunie un labie, agresīvie un mierīgie, kārtīgie un nekārtīgie. Katram, iespējams, ir sava pieredze ar šo sabiedrības slāni, katram pret viņiem ir savādāka attieksme, tomēr ir viena liela iezīme, kas raksturīga lielākajai daļai no viņiem un to mēs redzam gandrīz katru reizi, kad ieraugām bezpajumtnieku. Patiesībā tieši pēc šīs uzvedības iezīmes mēs visbiežāk atpazīstam bezpajumtniekus. Tā ir pudeļu jeb tukšās taras vākšana. Viņi izvilks to no atkritumu konteineriem, viņi atradīs to krūmos un mežos, un visbeidzot viņi atradīs to arī tavos nešķirotajos (ja nu gadījumā tu vēl tos nešķiro) atkritumos.
Jā, reizēm viņi izvanda atkritumu tvertnes un pēcāk atkritumi mētājas pa zemi, bet ir dzirdēti gadījumi, kad pēc aizrādījuma viņi saka: “Neuztraucies, saimniek! Viss būs kārtībā…” un tik tiešām, pēc pusstundas pa zemi izklātie atkritumi atkal atrodas konteinerā, un pats galvenais tajos vairs nav nevienas nodošanai derīgas pudeles. Vai tā nav rūpēšanās par “zaļu” vidi? Manuprāt, viņi sastāda vismaz 80% no visas nodotās taras. Pārējie varētu būt alus mīlētāji, kuri reizi gadā sakrāj padsmit kastes ar tukšām alus pudelēm un aizved tās nodot uz, piemēram, Piebalgas alus darītavas Rīgas pārstāvniecību, kas atrodas Jelgavas ielā 61a. Vai dzirdējāt, cik tas sarežģīti skan: “Sakrāt alus pudeles un vest kaut kur uz Jelgavas ielu?” Tieši tāpēc arī cilvēki nevēlas nodot tukšo taru. Citās valstīs, kā, piemēram, Vācijā vai Zviedrijā, taras nodošanas automāti ir sastopami gandrīz katrā puslīdz lielā veikalā. Taras nodošanu regulē taras nodošanas likums. Pateicoties tik ērtai nodošanai (vienkārši jāsastumj automātā, kurš pēc tam izdrukā čeku, ar kuru kasē iespējams saņemt atlaidi no pirkuma) atgrieztās taras rādītājs pārsniedzis 80%.
Diemžēl dažas no valstīm, piemēram, Zviedrija, ir pārgājušas no atkārtoti uzpildāmām plastmasas pudelēm uz vienreizējām plastmasas pudelēm, kas varbūt palīdz šķirot atkritumus, tomēr nemazina saražotā plastmasa daudzumu pasaulē. Pretstatā Zviedrijai, Vācijā apritē ir arī atkārtoti uzpildāmās plastmasas pudeles, kuras var atpazīt pēc tā, ka viņas ir veidotas no biezāka plastmasa un parasti ir no lietošanas jau apskrāpētas. Pamēģiniet nopirkt Coca Cola Vācijā un pārliecinieties par to paši.
Šī ir tikai viena monētas puse un iespējams tā mazākā, tāpēc nevajag komentāros rakstīt visu ļauno, ko bezpajumtnieki nodara, paliksim pie tā, ka viņi dara arī kaut ko labu.