Ceļošana ar minivenu


Ceļošana ir tāda interesanta padarīšana. Cilvēki brauc prom no savas ierastās vides, komforta zonas, lai tikai izbaudītu ko jaunu. Ceļošanai noteikti ir visdažādākie iemesli un iegansti, katram krasi atšķirīgi un katrs ceļo tikai sev zināmu iemeslu dēļ. Kādam tā var būt pat atkarība, cilvēks vienkārši nevar mierīgi nosēdēt uz vietas un viņam nepieciešams ceļot. Lielākā daļa droši vien vēlas apskatīt jaunas vietas, nobaudīt savādāku ēdienu, izbaudīt citas valsts kultūru, valodu. Ceļošanai var izmantot visdažādākos transportlīdzekļus – no velosipēdiem līdz pat reaktīvajām lidmašīnām, un galu galā var ceļot arī ar kājām. Pēdējos divos ceļojumos izvēlējāmies nedaudz oldschool ceļošanas veidu – minivenu (latviskais termins vieglais autobuss man šķiet ļoti jocīgs, jo autobusu man tā mašīna nepavisam neatgādina). Par to arī šis raksts – par mūsu pieredzi, ceļojot ar šādu auto.

Apsvērumi un izvēles iemesli

Šķiet ceļojums ar automašīnu rada lielu brīvības sajūtu. Ja tev ir auto, tad tu neesi piesiets pie vienas konkrētas pilsētas, kuru apmeklē, neesi atkarīgs no sabiedriskā transporta. Līdz šim gandrīz visos ceļojumos bijām izvēlējušies pārvietoties ar sabiedrisko transportu un, ja godīgi, tad tas vēl joprojām ir mans iecienītākais pārvietošanās veids. Tomēr, ja ir vēlme apskatīt daudz un īsā laika periodā, braukt uz vietām, kur sabiedriskais transports nekrusē, tad automašīnai nenoliedzami ir milzum daudz priekšrocības. Varētu domāt, ka ceļot ar auto ir lētāk, bet tā nebūt nav, jo lēto aviosabierību ērā aizlidot uz konkrētu galamērķi ir daudz ekonomiskāk. Ja runājam par konkrētu ietaupījumu, tad ietaupīt iespējams, izmantojot auto kā naktsmājas. Te, protams, jāpiebilst, ka negulēsi jau pa nakti mazā kompaktklases auto. Ideāli piemērots tam būtu kemperis jeb RV (Recreational Vehicle), bet tas pats par sevi nav lēts. Lēts ne tikai cenas ziņā, bet arī izmaksu ziņā ceļojuma laikā – kemperi bieži nav atļauts novietot stāvvietās pa nakti, kemperiem ir salīdzinoši lieli gabarīti, gan augstuma, gan garuma ziņā, tāpēc, braucot ar prāmjiem, tas bieži iekļūtu citā cenu kategorijā utt. Rezultātā atliek vien izmēros liela vieglā automašīna – minivens. Esmu braucis ar Volkswagen Sharan, bet iekšā tas nemaz nav tik ļoti ietilpīgs un arī par ērtumu varētu strīdēties. Kā ideālais variants tika izvēlēts Chrysler Voyager, jo tas ir gan ērts, gan pietiekami plašs iekšpusē, turklāt sānu durvis tam atbīdās, nevis taisās uz sāniem kā Volkswagen. Alternatīva Chrysler varētu būtu Dodge Caravan, kas ir tieši tas pats tikai zem cita nosaukuma, vai Ford Galaxy, kas ir gandrīz tas pats tikai ar citu virsbūvi un atkal jau ne pārāk ērtajām durvīm. Gan jau ka eksistē vēl arī citas opcijas, bet mēs palikām pie Chrysler Voyager – pietiekami liels, lai tajā varētu palikt pa nakti, bet pietiekami mazs, lai tā tiktu uzskatīta par vieglo automašīnu.

Modificēšana

Lai pilnībā izbaudītu lielā salona priekšrocības, automašīnu būtu ieteicams nedaudz modificēt. Un tāds bija arī mans mērķis, ko arī ierakstīju savā 101 lietu sarakstā – “modificēt minivenu road tripam”. Diemžēl situācija mainījās un pirmajā ceļojumā izlēmām doties ar tādu pat auto, praktiski nemodificētu. Vienīgais, ko izdarījām – “izravējām” visus aizmugurējos sēdēkļus, kā arī izgriezām no kartona aizslietņus logiem. Lai arī logi ir tonētie, no saules iespīdēšanas sejā tie vieni paši diez ko nepalīdz. Visas mantas sakārtojām pēc izmantošanas biežuma un pielietojuma kastēs vienos sānos, savukārt otros tika ieklāts piepūšamais matracis ar guļammaisiem – tāda uz pāris naktīm bija mūsu guļamistaba. Vairāk nekādas īpašās pārmaiņas mašīnā veiktas netika.

Pieredze

Kopumā braucām ar minivenu divos ceļojumos. Pirmais ceļojums veda no Stokholmas līdz Rīgai, braucot cauri Dānijai, Vācijai, Polijai un Lietuvai. Tas ilga 10 dienas. Savukārt otrais bija ceļojums uz Norvēģijas rietumiem (fjordu zemi) un ilga 12 dienas. Vidēji izvēlējāmies palikt viesnīcā ik pēc 2-3 naktīm, kas, manuprāt, ir optimālākais variants. Viesnīca noder ne tikai spēka, bet arī ūdens uzpildīšanai. Šāda veida ceļojumam noteikti ieteiktu iegādāties plastmasas tvertni ar krānu. Tās pieejamas dažādos izmēros – no 5 līdz pat 25 litri. Pēc mūsu pieredzes 2-3 dienām pietiek ar 10l ūdens, bet var jau braukt arī daudz ekonomiskāk, par to noteikti būs teikt tiem, kas ir burājuši jūrās ar maza izmēra jahtām. Patērētā ūdens daudzumā ietilpa gan ēdiena gatavošana, gan sejas noskalošana no rītiem, gan zobu tīrīšana un roku mazgāšana. Runājot par ēst gatavošanu, otrajā braucienā uz Norvēģiju bijām sarūpējuši arī gāzes baloniņu un degli, ko parasti ņemam līdzi pārgājienos. Tas mums palīzēja gan no rītiem uzvārīt siltu tēju vai auzupārslu putru, gan citas reizes pagatavot arī silto ēdienu, kad bijām pavisam prom no civilizācijas. Ļoti ieteicams darbarīks, ko ņemt līdzi.

Vēl šādā ceļojumā noteikti ir jāņem līdzi arī lādētājs telefonam un citām elektronikas iekārtām. Labākais, ko es esmu atradis ir pāreja no auto 12V uz 2x USB. Un gandrīz visas iekārtas mūsdienās iespējams uzlādēt ar USB kabeli. Šādas pārejas ne vienmēr ir kvalitatīvas, bet pa pāris latiem no ebay var pasūtīt diezgan pieklājīgu pārveidotāju. Svarīgākais, uz ko skatīties, veicot pasūtījumu, būtu cik ampērus tas dod ārā. Personīgi es esmu atzinis par labu šādus, kas ir ar divām USB izejām, no kurām viena parasti domāta iPad (2A), jo tas prasa lielāku strāvas stiprumu, bet otra ir 0.5A vai 1A.

Dodoties ar auto uz aukstāku klimatu, aktuāls ir arī jautājums par to, cik silti ir nakšņot automašīnā. Diez ko siltāk par telti nav, jo galu galā tas ir viens milzīgs bleķa gabals, kurš diezgan ātri atdziest, lai arī cik karstu to uzkarsētu pirms doties gulēt. Patiesībā es ieteiktu auto pārāk nekarsēt pirms gulētiešanas, jo, pirmkārt, tas liks jums pastiprināti svīst, no kā mašīna diezgan ātri piesmaks, otrkārt, auto tāpat diezgan ātri atdzisīs, lai cik stipri viņš arī nebūtu uzsildīts. Ieteiktu to uzsildīt pietiekami siltu, lai komfortabli aizmigtu, bet par gulēšanu siltumā rūpēties citā veidā. Tas, cik silta būs gulēšana, atkarīgs tikai un vienīgi no guļammaisa, bet domāju, ka te nav īstā vieta gari un plaši aprakstīt guļammaisus raksturojošās īpašības. Tomēr viena lieta, ko es varu ieteikt, un tā attiecināma uz jebkuru gulēšanu (nosacīti) brīvā dabā – velciet cepuri. Jā, tas, ka cilvēks caur galvu zaudē lielāko daļu siltuma varbūt arī ir mīts, tomēr tā kā tā ir vienīgā ķermeņa daļa, kas guļot guļammaisā paliek neapsegta, tad uzvelkot cepuri, tik tiešām sajūtas būs siltākas.

Pozitīvais

Negatīvais

Secinājumi

Pēc diviem aizvadītajiem ceļojumiem varu teikt, ka šāda veida ceļošanai nav ne vainas, bet tā tomēr neizrādījās tik aizraujoša un forša, kādu es to biju iztēlojies pirms tam. Īsiem ceļojumiem salīdzinoši netālu no mājvietas tas noteikti ir tieši laikā un nav jālauza galva par visu citu, bet, lai tādu izmantotu garākiem ceļojumiem, būtu tiešām sevi visu jānodod ceļošanai. Es nesaku, ka tas ir slikt, gluži otrādi, es pats tā kādreiz vēlētos izdarīt. Tomēr minivenu atdevām uz pārdošanu citu iemeslu dēļ, tāpēc pagaidām ar šādiem ceļojumiem iepauzēsim. Kārtīgāka minivena pielāgošana, izveidojot platformu gultai zem kuras varētu salikt citas mantas, kā arī nodalījumu izveide dažādām lietām noteikti būtu uzlabojusi pieredzi, bet to ņemšu vērā, ja kādreiz izdomāsim ko tādu atkārtot vēlreiz.

comments powered by Disqus