Dinamīts

Kā izrādās, tad ne velti dinamīts tika izgudrots Zviedrijā, jo viņiem pēc tā bija un vēl joprojām ir ļoti liela nepieciešamība.

Esot jau ilgāku laiku Zviedrijā, varu teikt, ka vismaz Stokholmas apkārtnē daba ir diezgan līdzīga tai, ko varam sastapt Latvijā, tikai daudz kalnaināka un klinšaināka. Jā, klinšu un akmeņu te netrūkst, un reizēm pat ir par daudz. Ja zviedrs ir sadomājis celt māju, tad viņam bieži vien nav jāsaskaras ar tām problēmām, ar kurām mēs sastopamies Latvijā – kā izrakt pietiekami dziļus pamatus savam jaunajam mājoklim. Tā vietā viņu nomoka doma kā “nospridzināt” līdzenu šo klinti, uz kuras varētu uzcelt savu jauno mājokli. Un te nu talkā nāk dinamīts, ar kuru veiksmīgi tiek “nospridzināts” līdzens laukums, uz kura praktiski bez pamatiem var celt jaunu māju.

Cik lielā mērā dinamīts ir ienācis manā ikdienā? Jāsaka, ka es ar to sastopos katru dienu. Lieta tāda, ka netālu no vietas, kur dzīvoju un strādāju, tiek būvēts tunelis pazemes vilcienam, kas ies vēl dziļāk zem metro cauri pilsētas centram, un katru dienu pulksten 11.00 nogrand kārtējais sprādziens. Reizēm sprādziens ir tik spēcīgs, ka no plauktiņa mēdz šis tas nokrist vai kaut kas mēdz apgāzties. Ja neesi tam laicīgi sagatavojies, tad kārtīgs izbīlis ir garantēts. Man tā jau ir kļuvusi par ikdienu, bet bieži nākas noskatīties kā “jauniņie” nobīstas, jo nevar īsti saprast – vai tā ir sākusies zemestrīce, karš vai vēl kas trakāks.