Dokumentālās filmas #3
Kārtējā porcija ar noskatītajām dokumentālajām filmām.
- Why We Fight (2005, http://www.imdb.com/title/tt0436971/) – dokumentālā filma par ASV karu Irākā un ne tikai. Tajā kārtējo reizi tiek parādīts tas, ka neviens no kariem pēdējos 50 gados nav bijis par ASV aizstāvēšanu vai tās drošības garantu, bet gan finansiālu apsvērumu vadīts. Filma neatklāja nekā tāda, ko es nebūtu redzējis jau pirms tam, tomēr tāpat bija gana interesanta.
- The End of Suburbia: Oil Depletion and the Collapse of the American Dream (2004, http://www.imdb.com/title/tt0446320/) – interesanta dokumentālā filma ar īsu vēsturisku pārskatu par priekšpilsētu izveidi, iemesliem, kāpēc tās tika izveidotas, kā arī fakti, kāpēc tām nav ilgtspējīgas nākotnes. Ja sākotnēji to ideja bija atrasties tālāk no pārapdzīvotām pilsētām, rūpnīcām, piesārņojuma, atrasties tuvāk dabai, kokiem, pļavām, tad tagad no šiem plusiem nav palicis gandrīz neviens. Priekšpilsētās rindu vai tipveida mājas ir saceltas viena pie otras, katrai mājai atvēlēts tikai mazs pleķītis tās priekšā, turklāt tas pats ir mākslīgi izveidots mauriņš. Un tomēr lielākā problēma tās sagaida tikai nākotnē, jo, izsīkstot naftas un dabasgāzes resursiem, šo priekšpilsētu iedzīvotājiem būs arvien grūtāka un dārgāka noļūšana līdz savai darbavietai. Atklāts, protams, ir arī jautājums, kādus darbus kā tādus darīsim pēc desmit vai divdesmit gadiem un kur cilvēkiem būs jānokļūst šajā laikā.
- Taste the Waste (2010, http://www.imdb.com/title/tt2018129/) – filma sākas kā kaut kas jau redzēts un pazīstams – cilvēki rokas pa lielveikalu miskastēm, lai atlasītu veikalu izmesto, bet nemaz ne tik beigto pārtiku. Pirmajā brīdī šķiet, ka neko jaunu šī filma neparādīs, tomēr nākamie sižeti ir interesanti un saistoši. Filma neko neuzspiež, vienkārši ataino to, kā dažādās pasaules malās regulāri tiek izmesti vēl ēdami produkti un kā daži indivīdi vai cilvēku grupas cenšas ar šo problēmu cīnīties. Filma lielākoties ir vāciski ar angļu subtitriem. Noteikti iesaku noskatīties.
- We Feed the World (2005, http://www.imdb.com/title/tt0478324/) – atkal ieskats megakorporāciju pārveidotajā pārtikas ražošanas procesā. Šoreiz par Spānijas plēvju tuksnesi (siltumnīcām) Almeriā, sojas audzēšanu Brazīlijā, zivju zvejošanu Francijā, vistu audzētavu Austrijā un dārzeņu audzēšanu Rumānijā. Varēja uzzināt par dažām nedzirdētām korporācijām, piemēram, Pioneer, un īpaši patika viena tās vadītāja paustais personiskais viedoklis. Es tomēr uzskatu, ka tādas korporācijas vadīšanu nevar attaisnot ar vienkāršu nepatiku pret to, ko tā dara. Ja tas tiešām ir pretrunā ar personiskajiem uzskatiem, tad darbs tajā vienkārši jāpamet. Un ļoti interesanta bija viena Nestle šefa runa filmas beigās. Šoreiz filmas veidotāji viņu nepārtrauca ar dažādiem jautājumiem vai pretargumentiem, bet ļāva izteikties līdz galam, ko tas arī godam izdarīja. Privatizēt ūdeni? Tiešām?