Kā vispareizāk izvārīt rīsus?

Klejojot pa interneta plašumiem, uzdūros Agneses rakstam par to, kā pareizi izvārīt rīsus. Bet katrs jau, protams, esam gudrāks par visiem pārējiem, tāpēc katram savs rīsu vārīšanas variants šķiet tas pats vispareizākais. Esot ciemos, atliek vien ieminēties, ka zini vienu labu veidu kā uzvārīt rīsus, kad tevi apbērs ar dažādiem epitetiem: “Es jau nu gan zinu kā vārīt rīsus! Man daudzi cilvēki ir teikuši, ka es vāru visperfektākos rīsus!” Citi, savukārt, gatavo rīsus ar rīsu tvaicējamo aparātu. Es ļaušu viņiem vārīt visperfektākos rīsus, bet tāpat padalīšos ar savu, protams, vispareizāko recepti rīsu vārīšanai.

Tiesa jau pašā sākumā nāksies jūs nedaudz apbēdināt – nav vienas konkrētas receptes, kā uzvārīt perfektus rīsus, jo katri rīsi ir savādāki. Tas nozīmē, ka, lai atrastu perfektas rīsa/ūdens attiecības un vārīšanas laiku, jums nāksies nedaudz eksperimentēt. Es ieteiktu izvēlēties vienu rīsu veidu un ražotāju un eksperimentēt ar to, kamēr iegūsiet perfektu rezultātu, un pēcāk turpināt lietot tieši šo vienu rīsu veidu. Tomēr var gadīties arī nekvalitatīvi jeb, kā es mēdzu teikt, slikti rīsi, kurus, lai kā arī jūs necenstos, būs gandrīz neiespējami uzvārīt perfektus. Neskatoties uz visiem izliktajiem šķēršļiem, konkrēti soļi, kas jāievēro rīsu vārīšanā, tomēr ir.

1. Rīsus noskalo. Pirmkārt, rīsi pirms vārīšanas ir jānoskalo, un tas ir jādara vairākas reizes. Vislabāk ir tos skalot traukā ar ūdeni, lēnām maisot un saujā berzējot tos, bet to var darīt arī zem tekoša ūdens sietiņā. Pēdējā variantā gan būs grūtāk noteikt, kad tie ir patiesi tīri. Rīsi jānomazgā tāpēc, ka viss ūdens, kurā tie tiks vārīti, uzsūksies rīsos un mēs to visu apēdīsim. Tāpēc, ja negribat ēst rīsu putekļus vai sajust savādas piegaršas, tad rīsus noteikti ieteicams nomazgāt.
2. Rīsus mērcē. Šo posmu ļoti daudzi cilvēki izlaiž. Rīsus var izvārīt arī bez mērcēšanas, bet tad to vidus būs nedaudz ciets. Rīsus pietiek iemērkt uz 30-60 minūtēm, lai pēc vārīšanās tie būtu vienmērīgi mīksti.
3. Rīsus vāra. Te nāk pats svarīgākais posms – rīsus vāra konkrētā ūdens rīsu attiecībā uz mazas uguns, nenoceļot vāku. Rīsu/ūdens attiecība ir aptuveni 1:1.5 jeb uz 1 glāzi rīsu jāņem 1.5 glāze ūdens, tomēr šī ir tā daļa, kas ļoti variē. Esmu vārījis pat rīsus, kam attiecība ir bijusi 1:1. Te nu ir jāeksperimentē, kamēr nonāksiet pie labākā rezultāta. Ūdens attiecība var mainīties pat vienas firmas rīsiem, no ražas uz ražu jeb, precīzāk, no lauka uz lauku, kur tie novākti. Parasti rīsi ir jāvāra aptuveni 9-10 minūtes, turklāt vākam ir visu laiku jābūt noslēgtam. Ja rīsi ir kaut kāds ātri vārāmais draņķis, tad pietiek ar pusi no laika, kas rakstīts uz paciņas, otru pusi atvēlot rīsiem pašiem pastāvēt katliņā zem noslēgta vāka. Pastāvēšana 10 minūtes zem vāka piemērojama arī parastajiem rīsiem. Rezultātā nekam nevajadzētu būt piedegušam, rīsiem nevajadzētu būt salipušiem un tiem vajadzētu būt ne par sausu, ne par slapju.
4. Rīsus apber ar garšvielām. Procesa beigās es parasti pārkaisu tiem pāri vienu no saviem mīļākajiem garšvielu maisījumiem – kariju, un rīsus sajaucu. Tie iegūst ne vien karija garšu, bet arī dzeltenu krāsu. Un mēs taču ēdam arī ar acīm.

To visu noslēdzot, jāsaka, ka visi šie posmi ir vispārzināmi un nav manis izdomāti. Mans pienesums ir tāds, ka nevajag pieturēties pie vienas konkrētas receptes ar vienām konkrētām attiecībām, ja katrs mēs izmantojam dažādus produktus (šajā gadījumā rīsus).