Kanēļmaizītes

Tuvojoties Ziemassvētkiem un svinot 2. adventi, ienāca prātā doma uzcept kanēļmaizītes, jo kanēļa smarža man vienmēr saistījusies ar Ziemassvētkiem. Varbūt tas ir tāpēc, ka bērnībā mamma man lika rīvēt kanēli, kas kā varat nojaust nebija no tiem patīkamākajiem darbiem, ja varat iedomāties, cik cietas ir kanēļa standziņas. Nezinu, vai padomju laikos nebija iespējams nopirkt jau maltu kanēli, vai tas bija deficīts vai arī mammai vienkārši bija milzīgi kanēļa standziņu krājumi, kurus pirms jaunā gada likt bērniem rīvēt, lai tie pārdomā visus pagājušajā gadā pastrādātos nedarbus. Tomēr man šis grūtais process tāpat ir palicis atmiņā kā kaut kas pozitīvs, jo galu beigās taču varēja tikt pie svaigām, tikko no krāsns izņemtām kanēļmaizītēm. Rauga mīkla parasti tika raudzēta bļodā uz radiatoriem, un man šis rūgšanas process bija palicis atmiņā kā kaut kas mežonīgi ilgs, lai gan patiesībā tā laikam bija tikai nepilna stunda.

Ja arī jūs tuvojoties svētkiem gribat pagatavot kaut ko paši nevis nopirkt veikalā gatavu, tad pastāstīšu kā var vienkārši pagatavot kanēļmaizītes.

Sajauc kopā (vai saber maizes krāsniņā):

• 1 ola
• 250 ml piena
• 80 g sviesta
• 400 g miltu
• 10 g cukura
• 4 g rauga

Ieslēdz maizes krāsniņu programmā “mīkla” vai sajauc mīklu citā veidā un atstāj uzrūgt aptuveni uz 30 minūtēm.

Izņemto mīklu izrullē izmērā 20cm reiz cik sanāk. Mīklu var rullēt ar visu, kas pagadās, es parasti rullēju ar glāzi, jo tai mīkla tik ļoti nelīp klāt. Mīkla jāizrullē diezgan plāna, aptuveni 3 mm biezumā un virspuse jāiesmērē ar izkausētu sviestu:

Pēc tam visa mīklas virspuse jāapkaisa ar kanēli, kas sajaukts ar cukuru un jāaizrullē ciet kā tāda gara, gara desa:

Tālāk “desa” jāsagriež šķēlītēs kā jau desa. Nevajag uztraukties par to, ka kanēļmaizītes izskatās kā plānas ripiņas, jo viņas vēl uzrūgs daudz lielākas. Ripiņas liek uz ietaukotas pannas vai uz cepamā papīra. Vajadzētu viņas likt diezgan atstatus vienu no otras, jo kā jau minēju, izmēri krasi mainīsies:

No minētā daudzuma vajadzētu sanākt divām pieklājīga izmēra pannām ar kanēļmaizītēm. Kad tās izvietotas uz pannas, tās jānoliek siltā vietā, lai tās uzrūgst nedaudz lielākas. Es parasti novietoju pannas uz keramiskās virsmas, kur saslēdzu iekšā visus riņķus uz pavisam īsu brīdi, lai tajos turas siltums:

Tālāk tās cep cepeškrāsnī aptuveni 180 grādu temperatūrā aptuveni 15 minūtes (atkarīgs no tā, cik lielas maizītes un cik brūnas/izceptas vēlaties). Rezultāts:

Nevajag pārāk uztraukties par to, ka katra maizīte ir savādāka un dažas no tām iznākušas pavisam smieklīgas, jo vismaz jūsu draugi, ciemiņi vai kāds cits, ko ar tām cienāsiet, neapšaubīs to, ka jūs pats tās esat cepis, turklāt galvenais jau ir garša un pats process. Labu apetīti un priecīgu otro adventi!