Ķīniešu telefoni un GPS signāls

— broadcom , gps , gps signāls , kā uzlabot gps signālu , mtk , qualcomm , slikts gps signāls

TL;DR versija: Ja jums ir svarīgs labs GPS signāls mobilajā telefonā, tad nepērciet telefonus ar MTK (MediaTek) mikroshēmām, pērciet telefonus ar Qualcomm vai Broadcom mirkroshēmām.

Pilnā versija

Bija laiks, kad par ķīniešu telefoniem varēja tikai pasmīnēt. Viņi centās taisīt iPhone kopijas un aprīkot tās ar daudzmaz līdzīgu grafisko interfeisu, taču gan tehniskie rādītāji, gan funkcionalitāte tiem bija drausmīga. Lielākajai daļai pat nebija pieejams GPS. Tomēr laiks iet un lietas mainās. Šobrīd lielākā daļa ķīniešu ražojumu ir aprīkoti ar Android operētājsistēmu un patiesībā ir gandrīz pilnvērtīgi telefoni. Kāpēc es saku gandrīz? Par to nedaudz tālāk rakstā.

Pirmais izrāviens ķīniešiem pasaules mērogā bija ZTE ar savu telefonu ZTE Blade. Tajā laikā gandrīz neviens, tai skaitā es, par tādu ZTE nemaz nebija dzirdējis, tomēr, kā izrādījās, tad tas jau toreiz bija ceturtais lielākais mobilo telefonu ražotājs pasaulē. Viņu pirmais modelis pasaules tirgum pārsvarā tika tirgots kā daļēji subsidēts priekšapmaksas karšu telefons un tam bija nepieklājīgi zema cena, ņemot vērā diezgan augsto telefona specifikāciju. Zemā cena un iespēja to aptaustīt, nopirkt tepat veikalā, nevis pasūtīt no kādas Ķīnas provinces, lauzot galvu par to, kā izmantot garantijas tiesības, ja telefons salūzīs, padarīja to par vienu no pirktākajiem zemākajā cenu klasē. Un līdz ar labajiem pārdošanas rādītājiem, tam izveidojās arī sava interneta komūna, kas taisīja custom ROM un citas noderīgas lietas tieši šim telefona modelim. Līdz šim tādu popularitāti neviens telefons ar Ķīnas zīmolu nebija sasniedzis.

Sekojot ZTE veiksmes stāstam, arī citas Ķīnas kompānijas saprata, ka cilvēkiem tomēr patīk nostrādātas un kvalitatīvas lietas, un zemākā iespējamā cena ne vienmēr ir noteicošais faktors. Tā ZTE radās daudzas sekotāju kompānijas, kas centās izveidot kvalitatīvus telefonu modeļus un arī iekarot daļu milzīgā tirgus. Diemžēl kvalitatīva telefona dizaina izveide un ražošana prasa salīdzinoši lielas investīcijas. Un, ja šīs investīcijas neizdodas atpelnīt, kompānija ir lemta bankrotam. Tā radās vairāki līdz šim nezināmi ražotāji, kas pastāvēja tikai īsu brīdi, uzražoja pāris labi nostrādātus modeļus, bet nepiedzīvojuši momentānu pieprasījumu, drīz vien bankrotēja. Tomēr starp šīm kompānijām palika vismaz divas, kuras ir sasniegušas sava veida atpazīstamību un izdzīvojušas līdz pat šodienai.

Xiaomi

Viena no tām ir Xiaomi. Savu atpazīstamību tā ieguva ar MIUI firmware izveidi Android vēl gadu pirms savas pirmās iekārtas izlaišanas. No dizaina viedokļa šī firmware ir ļoti smuki nostrādāta un minimālistiska, kas piesaistīja gan mani, gan, acīmredzot, arī miljonus citu cilvēku. Tas nav nekāds pārsteigums, jo, ja ne gluži iOS kopija, tad vismaz visos dizaina elemntos izmantoti iOS principi un idejas. Pat, ja jums nav Xiaomi ierīces vai iespējas uzstādīt MIUI firmware uz jūsu telefona, ieteiktu izmēģināt viņu Home Launcheri Mi Launcher, kas iespēju robežās transformēs jūsu telefonu uz MIUI. Un, ja šis launcher jums nešķiet gana smuks tāds kā tas ir, tam pieejams arī milzīgs daudzums ar tēmām, gadžetiem un lockscreens, ko iespējams ar pāris klikšķu palīdzību lejupielādēt un uzstādīt uz telefona. Viss ļoti vienkārši un ērti.

Jiayu

Otrs, mazāk zināms, telefonu ražotājs ir Jiayu. Šis ražotājs izpelnījies atpazīstamību augstas kvalitātes materiālu izvēles un tehniski labi izpildītās ražošanas ziņā. Viņu telefoni rokā nejūtas plastmasīgi. Patiesībā gluži pretēji, viņi liekas kā augstas klases telefoni, tomēr maksā vien aptuveni 65% no tā, ko prasa Xiaomi par līdzīgu parametru telefoniem, kuri savukārt maksā 65% no tā, ko prasa atpazīstamu zīmolu telefonu ražotāji. Secinājums – Jiayu telefonu ar līdzīgiem parametriem varēsiet nopirkt par mazāk nekā pusi no tā, ko iztērētu par HTC, Samsung, LG vai kādu citu zināmu ražotāju telefoniem.

Telefonu parametri

Te mēs arī nonākam pie jautājuma par telefonu parametriem. Kādi tad ir būtiskākie telefonu parametri, ko salīdzinām, pērkot telefonu. Es tos gribētu iedalīt divās daļās: estētiskajos un funkcionālajos. Estētiskie parametri ir lietas, kuras cilvēks ar neapbruņotu aci var diezgan viegli redzēt un šīs lietas tiešā veidā neietekmē telefona darbību. Šīs ir lietas, par kurām varam diezgan droši pārliecināties, vai tās atbilst specifikācijai vai nē, jo varam tās redzēt. Tādi parametri ir, piemēram, telefona izmērs un svars – šī ir tīri personiska izvēle, ir cilvēki, kuriem patīk lielāki telefoni, un ir cilvēki, kuriem gluži otrādi – mazāki. Es personīgi līdz šim uzskatīju, ka telefons, kas pārsniedz 60mm platumu nav diez ko ērts, tomēr, laikam ejot, esmu savas domas mainījis, un nu jau atzīstu arī telefonus līdz 65mm platumam. Otra lieta ir ekrāna izmērs un izšķirtspēja, kā arī ekrāna veids (AMOLED, LCD). Šis rādītājs atstāj savu ietekmi uz baterijas darbības laiku, tāpēc par tīri estētisku to nevarētu nosaukt, bet tā tomēr arī ir personiska izvēle un lieta, ko varam redzēt ar neapbruņotu aci.

Tad seko virkne rādītāju, kas tiešā veidā ietekmē to, cik ātrs būs telefons – operatīvās atmiņas apjoms un ātrums, procesors un grafiskais procesors. Nonākot pie telefona pamatfunkcionalitātes – zvanu veikšanas un SMS/datu pārsūtīšanas, svarīgi arī kādas mobilo sakaru frekvences tiek atbalstītas un kādus Wi-Fi protokolus telefons atbalsta. Šie visi vairāk vai mazāk arī ir diezgan skaidri un viegli pārbaudāmi rādītāji.

Bet tad seko pāris parametri, kurus es sauktu par mistiskajiem parametriem. Viens no tiem ir baterijas darbības laiks. Katrs ražotājs to uzrāda pēc saviem ieskatiem. Mērīšanas tehnoloģijas un to patiesumu bieži nākas krietni vien apšaubīt. Arī tīri uz baterijas ietilpību nevar paļauties, jo tas ne vienmēr ir noteicošais faktors. Tik pat svarīga, kā baterijas ietilpība, ir arī tas, cik energoefektīvi telefons prot to izmanot. Lai iegūtu reālās dzīves rādītājus, var griezties pie tādiem portāliem kā Gsmarena, kuri veic vienus un tos pašus testus ar dažādiem telefonu modeļiem. Tomēr šādi testi tiek veikti tikai atpazīstamo zīmolu telefoniem. Ko darīt, ja tas ir kaut kāds noname ķīniešu ražotājs? Jāskatās, protams, uz baterijas ietilpību, bet tas nav vienīgais noteicošais faktors – svarīgi ir arī tas, kāds chipset ir izmantots telefonā. Internetā bieži vien var atrast dažādu chipset salīdzinājumus, kur parasti min arī to, cik energoefektīvi viņi ir salīdzinājumā ar saviem priekšgājējiem vai konkurentiem.

GPS

Otrs un vismistiskākais parametrs ir GPS. Šis ir arī šobrīd lielākais klupšanas akmens ķīniešu telefonos. Tieši par slikto GPS signāla uztveramību cilvēki sūdzas visvairāk. Lai atšķetinātu šo mīklu, paskatīsimies, ko tad telefonu ražotāji norāda pie GPS parametriem. Tieši tā – neko. Papildus tam, ka tiek minēts, ka telefonā vispār ir GPS iekārta, maksimums vēl tiek piekabināts, vai tas atbalsta arī A-GPS (assisted GPS) un GLONASS (Krievijas analogu ASV GPS sistēmai). Patiesībā GLONASS būtu jānoliek paralēli GPS nevis zem tā, jo GPS ir vienkārši saīsinājums ASV satelītu sistēmai. Bet tas šobrīd nebūtu tik būtiski. Visbūtiskākais ir tas, ka nekur netiek norādīts, kāda GPS mikroshēma tiek izmantota telefonā. Un tas nav vienkārši slinkums, ražotāji to pat apzināti slēpj. Uz jautājumu, vai varat apstiprināt, ka jūsu telefonā tiek izmantota šī konkrētā GPS mikroshēma, ražotājs atbild ar “nevaram ne apstiprināt, ne noliegt šādu faktu”.

Bet kāpēc šāda noslēpumainība? Vēl līdz pat pagājušās desmitgades beigām Garmin GPS iekārtu ražotājs, kurš uzskatāms par līderi specializēto GPS iekārtu ražošanā pasaulē, ar lepnumu pie katras iekārtas rakstīja, ka tajā tiek izmantots SiRF III GPS mikroshēma. Bet tad, viņi daļā savu iekārtu sāka likt MediaTek mikroshēmas un viss lepnums pazuda. Ne pie vienas iekārtas vairs netika minēts, kāda mikroshēma ir tajā iekšā. Arī uz konkrētiem jautājumiem ražotājam, tika saņemtas “bez komentāriem” tipa atbildes. Laikam jau MediaTek mikroshēmas nebija tik labas, kā SiRF, kas pēc GPS nodošanas publiskai lietošanai bija līderis GPS mikroshēmu ražošanā un tika uzskatīts par zelta standartu šajā jomā.

Lai saprastu, kuras GPS mikroshēmas tad ir tās labākās un no kurām būtu ieteicams izvairīties, atskatīsimies nedaudz uz vēsturi, kā GPS attīstījās telefonos. Pirmajos telefonos, kuri atbalstīja GPS, mikroshēmas tika ievietotas kā atsevišķas komponentes, un tās darbojās neatkarīgi no visām citām telefona sastāvdaļām. Visbiežāk tā bija jau minētā SiRF ražotāja mikroshēma, tomēr arī citi nesnauda uz potenciālajiem lauriem un sāka veidot savas alternatīvas. Lielākie konkurenti tobrīd bija Hammerhead un Qualcomm.

Tomēr ar laiku GPS kļuva vairāk vai mazāk par standartu visos jaunajos telefonos un daudz pievilcīgāk šķita pārdot telefonu ražotājiem visu kā vienu paketi (mikroshēmu kopumu), kur būtu iekļauts gan procesors, gan mobilo tīklu saziņa, gan GPS. Sliktākajā gadījumā, vismaz visa bezvadu komunikācija (GSM, WiFI, GPS). No vienas puses tas samazinātu šādas paketes cenu ražotājam, no otras – atbrīvotos no konkurentiem, kad viena komponente tiek pirkta no viena ražotāja, bet otra no cita. Šāds efekts bija ļoti pozitīvs tādiem ražotājiem kā Qualcomm, kuri specializējās dažādu komponenšu ražošanā un varēja piedāvāt pilnīgus risinājumus, kamēr samērā negatīvi tādiem ražotājiem kā SiRF, kas specializējās tieši uz GPS komponenšu ražošanu.

Lai uzskatāmi redzētu attīstību un saprastu, kuri tad varētu būt vieni no kvalitatīvākajiem GPS uztvērējiem, varam atskatīties uz iPhone attīstību:

Apple uses a PMB 2525 Hammerhead II chipset rather than examples from SiRF and other common GPS chipmakers. (atsauce)

The iPhone 3GS uses the Infineon Hammerhead II PMB2525, like the iPhone 3G. (atsauce)

Broadcom has also scored a win for the BCM4750 single chip GPS receiver IC, fabricated at 90 nm RFCMOS. We reported with the CDMA iPhone 4 that Qualcomm’s GPS inside MDM6600 was being used in place of some discrete solution, and showed a video demonstrating its improved GPS fix. (atsauce)

MDM6610 inside the 4S inherits the same Qualcomm GNSS (Global Navigation Satellite System) Gen8 support, namely GPS and its Russian equivalent, GLONASS.
The 4S uses the Qualcomm MDM6610 baseband which includes the GPS/GLONASS. (atsauce)

GSM / CDMA / W-CDMA / LTE RxD Transceiver + GPS.

The LTE/HSPA+/CDMA2K/TDSCDMA/EDGE/GPS transceiver.

Šajā attīstībā mēs varam redzēt vairākas lietas. Pirmkārt, ražotāju Infineon, kurš vairs nepastāv, jo 2007. gadā Broadcom nopirka Global Loacate, kam piederēja Infineon, un tas sašaurināja GPS tirgu vēl par vienu ražotāju. Kā redzam, tad iPhone 4 tika izmantots jau zem jaunā īpašnieka ražotais GPS uztvērējs Broadcom BCM4750. Tad ar CDMA versiju iPhone 4 Apple pārslēdzās uz Qualcomm ražotāju, kurš arī līdz pat šai dienai piegādā GPS komponentes Apple iekārtām. Būtisks ir arī fakts, ka, lai arī Apple ražo paši savus procesorus, tomēr ar iPhone 5 vienā mikroshēmā tika apvienots GPS un mobilo sakaru komponentes – LTE/UMTS/GSM.

Būtībā šobrīd ir palikuši tikai 4 lielie GPS uztvērēju ražotāji:

  1. Qualcomm, USA
  2. Broadcom, USA
  3. CSR (nopirka SiRF 2013. gadā, bet joprojām ražo uztvērējus zem SiRF zīmes), UK/USA
  4. MediaTek, Taiwan

Ja par pirmajiem trīs daudz maz būtu skaidrība, ka tie visi ir laika gaitā pārbaudīti un labi risinājumi – SiRF ir bijs zelta standarts un gan Qualcomm, gan Broadcom ir izmanoti iPhone telefonos, kur komponentes tiek rūpīgi atlasītas, tad MediTek varētu būt pelēkā zona. Un tā arī ir, tikai tā nav pelēkā zona, tā ir melnā zona. Tieši MediaTek ir lielākais klupšanas akmens kā ķīniešu telefoniem, tā daudziem citiem, kuri izmanto MTK mikroshēmas savos telefonos. Bet rodas jautājums, kā tas tā var būt, ja, kā minēju augstāk rakstā, pasaulē atzītais GPS iekārtu ražotājs Garmin daļā savu iekārtu arī izmanto MediaTek GPS uztvērējus. To varētu izskaidrot ar divām lietām.

Pirmā ir fakts, ka GPS uztvērēji, kas tiek izmantoti Garmin iekārtās ir atsevišķas mikroshēmas tieši GPS signāla uztveršanai, tās nav apvienotas vienā mikroshēmā ar mobilo tīklu uztvērējiem un citām lietām. Tāpēc salīdzināt tos ar mikroshēmām, ko izmanto telefonos, nebūtu pareizi. Otra lieta ir tā, ka Garmin iekārtas ir aprīkotas ar kārtīgām antenām, kamēr mobilajos telefonos tās ir plānas dažus centimetrus garas plāksnītes. Bet ko nu par teoriju, pāriesim pie reāliem praktiskiem eksperimentiem. Tādus varēju veikt pateicoties tam, ka biju pats sev pasūtījis Jiayu G3S telefonu, kā arī vairākus citus ķīniešu ražotus modeļus vēlāk, kas uzrādīja līdzīgus rezultātus.

Jiayu G3S

Telefonu pasūtīju Aliexpress.com lapā, kas šobrīd ir lielākais konkurents Ebay. Aliexpress ir Alibaba.com mazumtirdzniecības versija. Ja Alibaba varam nopirkt tikai preces vairumtirdzniecībai, tad Aliexpress varam tās nopirkt arī pa vienai. Laikam nemelošu, ja teikšu, ka pārdevēji tur ir tikai no Āzijas, lielākoties Ķīnas. Vēl pirms aptuveni diviem gadiem tajā varēja norēķināties arī ar PayPal palīdzību, tomēr šobrīd to izdarīt vairs nevar. Iemesls, kāpēc PayPal atteicās no sadarbības ar Aliexpress, bija pārāk liels apjoms ar pretenzijām no cilvēkiem, kas jutušies apkrāpti. Tas pats par sevi varētu būt rādītājs, cik droši vai nedroši jūs justos, tur iepērkoties. Tomēr es uzskatu, ka pieejot tam ar veselo saprātu un izvērtējot katra pārdevēja reputāciju (līdzīgi kā Ebay) problēmām nevajadzētu rasties. Esmu tur veicis jau vairāk nekā 10 pirkumus un līdz šim viss noticis bez starpgadījumiem. Ir bijis arī viens pieprasījums atgriezt naudu, kas beidzās veiksmīgi – man par labu. Iepērkoties, Aliexpress nodrošina escrow funkciju – jūs ievadāt kredītkartes datus un apstiprināt maksājumu Aliexpress.com, bet viņi naudu pārdevējam pārskaita tikai tad, kad pircējs apstiprinājis to, ka saņēmis preci. Kāpēc iepirkties Aliexpress nevis Ebay? Pirmkārt, Ķīnā ražoto preču piedāvājums ir daudzas reizes lielāks nekā Ebay, otrkārt, cenas ir par aptuveni 15-25% zemākas. Nu gan pietiks par iegādes procesu, tagad ķersimies klāt pie paša telefona.

Jau saņemot telefonu, varēju just, ka pie tā izveides ir kārtīgi piestrādāts… no priekšpuses. Ja telefona priekšpuse izskatās vienkārši lieliski ar matētām metāliskas tekstūras maliņām un Gorilla stiklu, tad apgriežot telefonu otrādi, šķita, ka kāds aizmirsis vai kādam nav pieticis laika tik pat rūpīgi piestrādāt pie telefona aizmugures. Patiesībā varu visādā ziņā paslavēt to, cik noturīgs ir aizmugures vāciņš – tas stāv perfekti virsū un neizdala ne mazākās krakšķēšanas skaņas, lai cik stingri satvertu telefonu, vienīgais, kas sarūgtina, ir materiāla izvēle – tas izskatās pēc diezgan vienkārša plastmasa. Pats par sevi tas nebūtu nekas slikts, tomēr neiet īsti kopā ar perfekti nostrādāto telefona priekšpusi.

Telefons nāk ar instalētu Android 4.2.1 versiju, kas ir rooted out of the box. Viena no būtiskākajām telefona īpašībām ir tas, ka tam ir divas dual-standby SIM kartes. Viena no SIM kartēm atbalsta gan 2G, gan 3G (GSM 850/900/1800/1900, UMTS 900/2100), kamēr otra tikai 2G. Tas ir normāls risinājums, ņemot vērā, ka datu pārraide jebkurā gadījumā vienlaicīgi var notikt tikai pa vienu SIM karti. Telefonam ir vienkārši izcils 4.5 collu ekrāns ar 1280×720 punktu IPS matricu. Arī pārējie tehniskie rādītāji neatpaliek – 1 GB operatīvā atmiņa un 1.5Ghz Quad Core procesors.

Otra būtiskākā lieta šim telefonam bija baterijas ietilpība – 2750 mAh. Bet kā jau minēju, tad baterijas ietilpība ne vienmēr precīzi raksturo baterijas darbības laiku, tāpēc veicu eksperimentu, izmantojot telefonu tieši tādā veidā, kā to biju ieplānojis – dodoties pārgājienā un ierakstot maršrutu, ko esmu veicis. Salīdzinājumam izmantoju datus no līdzīgiem eksperimentiem, ko biju veicis ar standarta telefonu – ZTE Blade, kā arī iPhone 4. Testā tiek nepārtraukti ierakstīs veiktais maršruts ar izslēgtu ekrānu un Flight Mode, kas nozīmē, ka nekas cits, izņemot GPS pozīciju nedarbojas un netiek meklēts signāls ar mobilo sakaru torņiem vai WiFi. Android izmantoju Locus aplikāciju, iPhone izmantoju Endomondo aplikāciju.

Un rezultāti ir sekojoši – ZTE Blade izturēja nedaudz virs 8 stundām, kad tam beidzās baterija un tas izslēdzās. iPhone 4 brīdī, kad ZTE Blade izslēdzās bija palikuši 54% baterijas. Jiayu G3S brīdī, kad izslēdzās ZTE Blade bija palikuši 82% baterijas. Tas nozīmē, ka Jiayu telefona baterijas laiks ir vismaz divas reizes lielāks nekā iPhone un piecas (5!) reizes lielāks nekā ZTE Blade. Ikdienā (ne Flight mode), protams, baterijas darbības laiks varētu būt krasi atšķirīgs, bet tā kā man tas ir svarīgs tieši šādās pārgājiena situācijās, tad tas arī bija veids, kā pārbaudīju baterijas ietilpību.

Pārslēdzoties no pozitīvā uz negatīvo, nonākam atpakaļ pie GPS signāla. Kā jau minēju, tad šis telefons ir aprīkots ar MediaTek mikroshēmu. Pirms veicu pasūtījumu, kārtīgi izpētīju visas atsauksmes un secinājums bija viens – MTK un GPS = problēmas. Atsauksmes bija dažādas, bija cilvēki, kas teica, ka viņiem GPS darbojas labi, bija tādi, kuri apgalvoja, ka tas nedarbojas nemaz. Domāju, ka varbūt tā ir sava veida laimes spēle, tomēr izskatās, ka tā ir vairāk loterija, respektīvi iespējas laimēt ir ļoti minimālas, lai neteiktu nekādas.

Saņēmis telefonu, es metos testēt GPS uztvērēju. Testi tika veikti dažādās vietās un apstākļos, un dažādās valstīs. Pēc visiem pārbaudījumiem esmu nonācis pie diezgan konkrētiem secinājumiem:

Rezultātā es jums varu ieteikt tikai vienu – ja pērciet telefonu un jums ir svarīgs GPS signāls, tad pārliecinieties, ka tas neizmanto MediaTek GPS uztvērēju. Visdrošāk to izdarīt, pērkot telefonu, kas aprīkots ar integrēto Qualcomm mikroshēmu, kurā ir iekļauts GPS uztvērējs. Jo šo mikroshēmu (chipset) ražotāji parasti norāda parametros, kā arī to var ērti redzēt Gsmarena telefonu parametros.

Bet kā tad Garmin var izmantot MTK GPS uztvērējus, ja viņi ir tik slikti? Kā jau minēju, tad, pirmkārt, tās nav tās pašas integrētās mikroshēmas, bet gan speciāli GPS uztvērēji, otrkārt viņiem ir kārtīga antena. Lai pārbaudītu, vai antena tiešām nozīmē tik daudz, izveidoju savam Jiayu telefonam pats savu antenu. Antenu vislabāk veidot no vara, bet, ja tas nav pieejams, tad var izmanot vara vadu, to kārtīgi saplacinot ar āmuru, lai izveidojas ļoti plāna plāksnīte. Pēc šādām darbībām es biju izveidojis sev antenu, atlika tikai atrast, kur uz mikroshēmas tiek pievienota GPS antena. Pēc neilgas meklēšanas internetā biju atradis arī atbilstošo pieslēgvietu un gatavs pārbaudīt savu antenu. Par pārsteigumu man, tā tik tiešām darbojās un signāls bija teju vai perfekts, katrā ziņā tik pat labs, kā citiem telefoniem, kas tajā brīdī bija pieejami. Vienīgā problēma bija tajā, ka antena nedrīkstēja būt tuvumā nekam no telefona korpusa, jo tiklīdz tā pietuvojās jebkurai telefona daļai, signāls kļuva pavisam vājš vai pazuda vispār. Rezultātā papildus antenu nav iespējams ievietot telefonā, lai pašrocīgi uzlabotu GPS uztveramību. Acīmredzot šī bija dizaina problēma, pie kuras noslīpēšanas MediaTek vēl būs jāpiestrādā.

Tātad gala rezultātā varu ieteikt tikai to pašu, ko jau pirms tam – nepērciet MediaTek telefonus, bet pērciet telefonus ar Qualcomm un pērciet telefonus no Ķīnas, jo tie ir konkurētspējīgi gan cenas, gan materiālu kvalitātes ziņā. Diemžēl arī ražotāji, kas pirms tam ražoja kvalitatīvus telefonus ar Qualcomm mikroshēmām (ZTE un Xiaomi), šobrīd sāk ražot arī modeļus ar MediaTek mikroshēmām un atsauksmes ir ļoti bēdīgas. Bet zemās cenas, ko piedāvā MediaTek, dara savu, tāpēc mēs darīsim savu ar pieprasījumu pēc ne-MediaTek iekārtām, lai sūtītu signālu kā telefonu ražotājiem, tā MediaTek, kuriem ir pienācis laiks uzlabot savas tehnoloģijas.

Pēc vairāku telefonu testēšanas, esmu nonācis pie sava esošā telefona – Koobee i92. Šis telefons izmanto Qualcomm Snapdragon Snapdragon MSM8625Q un tam ir ļoti ietilpīga baterija (3000 mAh). GPS signālu tas uztver lieliski, vienīgā problēma ir tāda, ka šis ir ļoti mazpazīstams ražotājs, līdz ar ko iespēja kaut ko modificēt vai atrast labāku ROM ir tuva nullei, bet vismaz pēdējos pāris mēnešos man nav bijis problēmu ar to sadzīvot un esmu pat ļoti apmierināts ar savu izvēli.

comments powered by Disqus

© 2009 - 2023 Andris Liedskalniņš