Pārgājiens Lielajā kanjonā uz Kolorado upi
Nu jau būs pagājuši divi gadi kopš pirmo reizi apmeklējām ASV rietumkrastu. Neskatoties uz to, ka pēc šī ceļojuma apameklēta gan Jaunzēlande, gan Čīles Patagonija, tas vēl joprojām iespiedies atmiņā kā viens no visspilgtākajiem. Šo divu gadu laikā esam arī paspējuši tur argriezties vēl vienu reizi, redzot pilnīgi jaunas lietas un vietas, kas tika izlaistas pirmajā apmeklējumā. Nekādi gan nav sanācis uzrakstīt par visu ceļojumu kopumā, bet patiesībā tas bija tik notikumiem un iespaidiem pārpilns, ka par katru dienu būtu jāraksta atsevišķs ieraksts. Kaut kas ASV rietumu pusē ir tāds, kas vilina un vienlaicīgi sniedz gandarījumu. Dažādā daba ar daudzajiem kalniem un kanjoniem, kur atrodas arī lielākā daļa ASV nacionālo parku. Plašie un neapdzīvotie tuksneši, caur kuriem kā bultas taisni izšāvušies perfekti asfaltēti ceļi. Sanfrancisko pilsēta ar tās māksliniecisko vidi, kas tik ļoti kontrastē ar “betona” Losandželosu, kurā tiek uzņemta lielākā daļa mūsdienu populārā kino. Bet visvairāk laikam vilina neskaitāmās pārgājienu iespējas, ko tur var atrast. Pat dzīvojot tādā lielpilsētā kā Losandželosa, stundas brauciena attālumā ir ļoti daudz un dažādu kalnu taku, jo pati pilsēta ir kalnu grēdā ieskauta. Šis ieraksts būs par vienu ar iespaidiem bagātāko dienu šajā ceļojumā – pārgājienu Lielā kanjona nacionālajā parkā. Šīs dienas piedzīvojumus nofilmējām un beidzot tos esmu samontējis arī skatāmā video, kuru piedāvāju arī jums.
Pārgājienos visvairāk meklēju kādu izaicinājumu, mērķi. Visvienmuļākie liekas pārgājieni, kuros jebkurā brīdī var griezties atpakaļ un nav konkrēta mērķa, kas jāsasniedz. Tieši tāpēc parasti izvēlos tādus pārgājienus, kur vai nu jāuzkāpj kādā kalna virsotnē vai jānoiet no punkta A līdz punktam B vai arī tādus, kur pārgājiena galā ir kas īpašs, piemēram, skaists skats, ko nevar redzēt, nepieveicot taku pilnībā. Par sava veida izaicinājumu kļuva arī šis pārgājiens Lielajā kanjonā lejup uz Kolorado upi un atpakaļ. Bet pirms ķeros pie pārgājiena apraksta, nedaudz jāieskicē vide ap Lielo kanjonu.
Lielais kanjons
Lai arī Lielais kanjons atrodas tuksnesī, ziemā tajā var uznākt ne tikai sals, bet arī uzsnigt sniegs, jo šis tuksnesis atrodas uz Kolorado plato, kas ir aptuveni 2,5km virs jūras līmeņa. Tas ir augstāk nekā Zviedrijas augstākā virsotne. Braucot caur to ar auto, šis augstums nemaz nav tik acīmredzams, jo lielākoties visapkārt plešas vieni vienīgi līdzenumi, bet tas tikai tāpēc, ka šis ir arī viens no lielākajiem plato uz zemes – vairāk nekā piecas reizes lielāks par Latvijas teritoriju. Līdz ar to mānīgais līdzenums patiesībā ir līdzenums salīdzinoši augstu kalnu augstumā. Tuvojoties Lielajam kanjonam, ir grūti aptvert to skatu, kas redzams no kanjona malas. Dziļākajā vietā Kolorado upe izgrauzusies cauri daudzajiem iežu slāņiem 1857 metru dziļumā. Platākajā vietā attālums starp kanjona malām ir ap 29km. Līdz ar to, ja ir vēlme nokāpt lejup līdz Kolorado upei, var nākties mērot pusotru kilometru vertikālu kritumu un pēc tam arī kāpienu augšup. Milzīgā augstuma atšķirības dēļ, lejā pie Kolorado upes ir arī par aptuveni 10 grādiem siltāks nekā augšā pie kanjona malas.
Tomēr Kolorado upe jau izsenis ir iecienīts tūrisma galamērķis. Jau no 20. gadsimta sākumā tur tika uzbūvēta maziņa atpūtas bāze, kas tagad saucas Phantom ranch jeb Spoku rančo. Pats rančo atrodas ziemeļu pusē Kolorado upei un uz to var nokāpt kā no ziemeļu, tā dienvidu kanjona malas. No dienvidu puses uz to ved divas takas. Pirmā, kas ir daudz stāvāka, bet īsāka, saucas South Kaibab taka un ir aptuveni 11.4km gara. Tomēr uz tās praktiski nekur nav pieejama ēna un ūdens. Šī bija pirmā izveidotā taka, kas ved uz Spoku rančo un tā šķērso Kolorado upi pa Black Suspension tiltu.
Black Suspension tilts
Šī ir arī taka, kuru pārsvarā izmanto mūļu satiksmei, lai nogādātu lejup visu rančo nepieciešamo, kā arī reizēm pašus cilvēkus, kas izvēlējušies šādu pakalpojumu. Vēlāk uz rančo tika izveidota arī otra taka, kas saucas Bright Angel trail. Šī taka ir daudz lēzenāka, bet līdz ar to garāka, aptuveni 15.9km gara. Atšķirībā no South Kaibab takas, uz tās ik pa laikam iespējams paslēpties no saules, kā arī pa to iet ūdensvads uz Spoku rančo, kas nozīmē, ka ik pa laikam ir izveidotas arī vietas, kur iespējams uzpildīt dzeramo ūdeni. Šī taka šķērso Kolorado upi pār nesenāk izveidotu tiltu – Silver bridge.
Lielā kanjona nacionālajā parkā visur izvietotas zīmes, kas brīdina nemēģināt vienā dienā nokāpt līdz upei un atpakaļ, jo tas esot bīstami un daudzi cilvēki, mēģinot to izdarīt, ir zaudējuši dzīvību. Vislielākā bīstamība ir fiziski grūti pieveicamais kritums un kāpums uz takas, kas komplektā ar lielo karstumu un dehidrāciju var izrādīties nāvējošs. Atšķirībā no ierastajiem pārgājieniem augšup kalnos, šeit griezties atpakaļ brīdī, kad jūti, ka vairāk nevari, var nebūt opcija, jo kāpiens atpakaļ augšā var aizņemt divreiz vairāk laika un spēka, nekā jau iztērēts, lai nokāptu lejā. Tāpēc bieži cilvēki pietiekami nenovērtējot savas spējas, aiziet pārāk tālu un ceļu augšup vairs nespēj pieveikt, atpakaļceļā dehidrējas, dezorientējas un reizēm arī aiziet bojā. Teorētiski cilvēkiem būtu vienu dienu jāmēro ceļš lejup, tad jāpārnakšņo Spoku rančo, un nākamajā dienā jādodas atpakaļ augšā. Tomēr ik rītu ap 10 cilvēkiem vēl pirms saullēkta dodas lejup, lai nokāptu un uzkāptu atpakaļ augšā tajā pašā dienā. Pirmkārt jau tāpēc, ka tas ir izaicinājums, otrkārt tāpēc, ka nakšņošanas iespējas Spoku rančo ir ļoti ierobežotas un ne visiem ir iespēja tās iegūt/atļauties. Tā arī mēs kādā agrā maija rītā bijām šo aptuveni 10 cilvēku sastāvā, kas devās lejup uz Kolorado upi, lai tajā pašā dienā mērotu arī ceļu atpakaļ. Uzsveru, ka šis nav nekas nelegāls, tikai stingri neieteikts variants.
Brīdinājums par pārgājienu uz Kolorado upi
Lejup uz upi devāmies pa South Kaibab trail, jo to var pieveikt daudz ātrāk, kā arī, kāpjot lejup vēl pirms saullēkta, var izvairīties no milzīgā karstuma un ietaupīt uz izdzertā ūdens rēķina. Lielā kanjona parkā kursē autobusi, jo lielā apmeklējuma dēļ ne visur ir iespējams ilgstoši novietot automašīnu. Pirmais autobuss ik rītu atiet precīzi stundu pirms saullēkta, kas mūsu gadījumā bija 4:26 no rīta. Tā kā nakšņojām aptuveni stundas brauciena attālumā no parka, pilsētā Williams, jo tas ir daudz lētāk nekā pašā parkā vai tā tuvumā, tad celties mums vajadzēja vēl pirms 3:00 no rīta. Ceļu lejup pieveicām aptuveni 3,5 stundās un tas likās diezgan vienkāršs. Galvenokārt jau tādēļ, ka temperatūra bija komfortablu 20 grādu robežās un gājiens bija tikai lejup no kalna. Pie Spoku rančo bijām jau ap 8:30. Ceļu augšup sākām aptuveni 10:00 un trāpījām tieši pašā pusdienlaika karstumā, tomēr tā kā augšup gājām pa Bright Angel taku, tad ik pa laikam varējām paslēpties no karstās saules un atvilkt elpu ēnā. Izgājām jau 10:00 no rīta, jo nebijām droši, cik daudz laika būs nepieciešams, lai nokļūtu augšā. Tomēr tā kā nonācām galā neilgi pirms 16:00, tad nospriedām, ka, ja kāptu otrreiz, tad pavadītu vairāk laika Spoku rančo un augšup ietu tikai pēc 13:00, kad ir mazāks karstums un vairāk ēnas. Šādā variantā visdrīzāk nonāktu galā ap 19:00 vakarā, kad vēl nav pārāk tumšs un varētu palikt nacionālā parka teritorijā, lai pavērotu zvaigznes debesīs pēc lielā kāpiena. Pārgājienu veicām maija vidū un dienā temperatūra augšā pie kanjona malas bija aptuveni 28 grādi, bet lejā pie Kolorado upes ap 36-38 grādi. Kopumā ņemot pārgājiens aizņēma aptuveni 11 stundas, ieskaitot aptuveni 2-3 stundu kopējo atpūtas laiku vairākās pauzēs pa ceļam. Šis nebija grūtākais no pārgājieniem, kurus līdz šim bijām veikuši, bet iespējams tam par labu spēlēja rūpīgā gatavošanās – ņemot līdzi pietiekoši daudz dzeramā ūdens, kā arī pārtikas – gan barojošas, gan sāļas, jo, pastiprināti svīstot, no ķermeņa tiek izdalīti ļoti daudz sāļi, kas var ļoti novājināt ķermeni, pašam to nemaz neapzinoties. Kopumā šajā dienā tika veikti ap 27km un pieveikts 1460m kritums un kāpums. Zemāk var redzēt karti ar mūsu pārgājiena maršrutu:
Pārgājiena karte
Pārgājiena sākumpunkts ir kartes labajā apakšējā stūrī, Phantom ranch atrodas pašā kartes augšpusē, pāri Kolorado upei, bet pārgājiena galapunkts ir pie sakranā marķiera. Ar šīs kartes palīdzību, starp citu, var arī veikt sava veida šizofrēnijas diagnozi. Ja jums izskatās, ka mēs esam kāpuši kalnā, tad jums nav jāsatraucas, jo ar šizofrēniju neslimojiet. Savukārt, ja jums liekas, ka esam kāpuši ielejā, tad ir pamats satraukumam. Tas skaidrojams ar tukšās sejas ilūziju (ja pareizi to iztulkoju), kas normālam cilvēkam liek uztvert lietas to ierastajā formā. Te var noskatīties video un palasīt par šo lietu sīkāk. Tā kā ikdienā esam pieraduši, ka šādi ir attēloti kalni (kurus saule apspīd no kreisās puses), tad mums šķiet ka arī šajā fotogrāfijā tie ir kalni, lai gan patiesībā tā ir ieleja, kuru saule apspīd no labās puses. Efektu pastiprina tas, ka attēla apakšā esošajam līdzenumam šķietami jāatrodas zemāk, bet, kā aprakstīju iepriekš, tad tas ir plato un atrodas daudz augstāk par jebkuru punktu Lielajā kanjonā.