Pasaule bez garšas

Nu jau aptuveni divas nedēļas mokos ar kaut kādu šausmīgu vīrusu vai baktēriju, kas ir pārņēmusi mana organisma elpceļu sistēmu. Pastāv pamatotas aizdomas, ka tās varbūt ir bijušas pat divas secīgas infekcijas. Pēdējās 5 dienas man ir pilnībā pazudusi smaržas un garšas sajūta. Nav jau nekāds brīnums par to garšas sajūtu, ņemot vērā, ka patieso ēdiena garšu mēs sajūtam ar tā smaržu (http://www.youtube.com/watch?v=2-x9E1xUxqc via @janiskr). Un ar “pazudusi” es domāju tā pa nopietnam pazudusi. Es varētu pat dzert benzīnu bez problēmām, jo es nejustu pat ne mazāko kripatiņu tā smaržas. Es paņemu Extra Stark (īpaši stipro) mentola konfekti – pilnīgi nekādu emociju, es ieelpoju svaigi sarīvētu parmezāna sieru – pilnīgi nekādu sajūtu. Ir gan arī dažas pozitīvās puses smaržas sajūtas neesamībai – gaiss vienmēr ir svaigs un neliekas sasmacis, mājās vienmēr viss smaržo neitrāli – gan virtuvē, gan… tualetē pēc kārtīgas meksikāņu maltītes.

No ēdiena garšas es varu atšķirt tikai – sāļš, rūgts, salds, bet pat šīs sajūtas ir savādākas, jo salds nav tāds salds, kādu es biju iztēlojies pirms tam. Mani pēdējā laika komentāri par ēdienu ir aptuveni šādi: “Mmm, diezgan laba tekstūra.” vai arī “Labs sāls daudzums ēdienā.” Mana atbilde uz jautājumu, ko es vēlētos ēst, ir “Vienalga, es tāpat nejūtu garšu.” Es mierīgi varētu ēst vienus pašus makaronus katru dienu, jo atšķirības manā gašas sajūtā tāpat nebūt. Un tas mani tracina, jo personīgi man ēšana bija un es ceru, ka arī būs, viena no dzīves lielākajām baudām. Pašlaik es jūtos izmisis un ceru, ka atgūšu savu garšas sajūtu jau tuvākajā laikā. Tikmēr man ir jābauda pasaule bez garšas un smaržas. Bezcerīgi!