Princeses Viktorijas kāzas
Nedēļas nogalē Stokholmā notika viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem pasākumiem Zviedrijā – tās bija princeses Viktorijas kāzas ar nu jau viņas esošo vīru – princi Danielu. Interesanti, ka princis Daniels ne ar ko īpašu zināms pirms tam nav bijis. Tomēr 2002. gadā viņš iepazinās ar princesi un kļuva par viņas personīgo treneri. Attiecības attīstījās, bet šķēršļus viņu precībām lika viņa ne tik dižciltīgās saknes. Tā nu pamazām viņš kļuva par sporta zaļu tīkla īpašnieku un vadītāju. Protams, tas viņa saknes nepadarīja vairāk dižciltīgas, bet tomēr izskatījās nedaudz lepnāk nekā tad, ja Viktorija satiktos ar parastu ierindas cilvēku.
Arī es biju viņu kāzās, dzēru alu, pār lūpām lija, bet mutē netika. Gluži tā jau gan nebija, bet ar to redzēšanu tā bija kā bija, jo piekļūt pie jebkura no trim lielajiem ekrāniem, uz kuriem tika demonstrēta ceremonija, bija ļoti grūti. Tā nu es noskatījos pusi ceremonijas caur lapu žuburu ik pa laikam uzdodot muļķīgus jautājumus savai draudzenei, piemēram, “Vai tas ko es redzu ir princeses roka vai kāja?”
Aptuveni šāds izskatījās pūlis vienā no laukumiem ar milzīgo TV ekrānu. Vēlāk, ejot cauri Galerian tirdzniecības centram, sapratu, ka labāk būtu bijis ceremoniju skatīties elektronikas veikalā uz kāda no tur pieejamajiem televizoriem, bet tiesa tas neradītu klātesamības sajūtu. Un burzma, protams, ir saprotama, jo visi centās iegūt labākās redzamības vietas.
Neiztika arī bez kautiņiem – viens nejauši vai jauši uzgrūdās uz cita profesionālās foto kameras, tas grūda atpakaļ un nejauši trāpīja pa pirmā meitenes zobu, nu un tad jau aizgāja. Interesanti, ka uzreiz no pūļa ieradās drošībnieki, kas bija maskējušies civilajās drēbēs un operatīvi izvadīja iesaistītos no pūļa, lai noformētu protokolu. Tomēr arī bez maskētajiem drošībniekiem, netrūka ne policijas pārstāvju, ne outsourcēto drošības spēku. Sergels Torg aplis pa ilgiem laikiem bija atvērts tikai kājāmgājējiem, ko arī sekmīgi izmantoju.
Arī reportieru, žurnālistu, TV cilvēku un visu citu masu mēdiju pārstāvju pasākumā netrūka. Dzirdēju gan, ka dažas no ziņu aģentūrām esot to boikotējušas, jo tika viņām atļauts rādīt materiālus tikai pāris stundas pēc tam, kad tie izrādīti Zviedrijas nacionālajā televīzijā.
Pēc kāzu ceremonijas devāmies uz citu vietu pilsētā, lai vērotu kā jaunais pāris brauc svinīgajā gājienā apkārt pilsētas centram. Arī te par nožēlu jāsaka, ka princese pabrauca garām, visi sajūsmā spiedza, bet mēs gandrīz neko neredzejām. Ja blakus esošā meitene neparādītu savā telefonā uzfilmēto, es tiešām neticētu, ka princese jau prom, jo tas likās kaut kā pārāk ātri, īsi un vienkārši. Pasākums noslēdzās ar princeses braucienu no Djurgarden salas atpakaļ uz Gamla Stan. Te nu gan varu lepoties, ka ar vietas izvēli Sodermalm augšgalā uz Katarinvagen nenošāvām greizi, jo skats no turienes uz laivu bija diezgan labs.
Vēl tikai atlika noskatīties iznīcinātājus, kas smukā kāsī lidoja pie apvāršņa, un varēja doties ar bezmaksas metro uz māju pusi. Jā, metro šajā dienā bija bezmaksas, kā saka, princese uzsauc. Cik nu princese, jo karaļnams sedz tikai pusi no kāzu izdevumiem, otru pusi atstājot nodokļu maksātāju ziņā. Un kāzu izdevumi nebija mazi – ap 20 miljonu kronu, kas ir aptuveni 2 miljoni eiro.
Un kā teica kāds no kāzu apmeklētajiem: “Now I’m gonna go home to see wedding highlights on TV, because I didn’t see anything!”