Saskrāpēts iPhone


Pirms neilga laika iegādājos iPhone… lietotu… saskrāpētu… un ne mirkli nenožēloju savu pirkumu. Patiesībā es pat priecājos par to, ka esmu nopircis jau saskrāpētu telefonu, jo tad vismaz man pašam nebūs jāsatraucas par to, ka varētu to nejauši nomest zemē, saskrāpēt vai vēl kādā veidā apskādēt. Jāatzīst, ka esmu diezgan pedantisks un sīkumains cilvēks un parasti man psiholoģiski ir diezgan grūti sākt lietot jaunas lietas, atņemt tām nevainību (lasīt – noņemt aizsargplēvi no telefona ekrāna). Sākumā es jaunas lietas lietoju ar īpašu uzmanību, domājot par to, ka kādreiz taču man viņas varbūt vajadzēs pārdot un tad jau man viņas jāsaglabā pēc iespējas labākā stāvoklī. Rūgtā patiesība ir tāda, ka lietas mēs pērkam, lai tās lietotu, nevis mocītos un ik mirkli satrauktos, ka tikai ar tām kaut kas nenotiek.

Telefonu es nopirku aptuveni trīs reizes lētāk nekā tāds maksātu jauns (bez pieslēguma) un uzskatu to par veiksmīgu pirkumu kaut vai tikai tādēļ, ka tagad varu to bez raizēm lietot, turklāt esmu ietaupījis krietnu žūksni naudas. Tā, piemēram, gāju pāri tiltiņam, kas veidots no paralēli novietotiem dēļiem un liekot telefonu kabatā to patiesībā aizstūmu aiz mugursomas lences, telefons palidoja zemē un atsities kā kaučuka bumbiņa lidoja tālāk. Pacēlu telefonu, paskatījos, ka itkā vēl darbojās, nopriecājos, ka neiekrita upē un devos tālāk. Varu tikai iedomāties kā “mana sirds apstātos” tad, ja tas būtu jauns, tikko izpakots iPhone.

Nācās gan telefonu uzlauzt, jo tas bija piesiets LMT tīklam, tomēr nesaprotu kā vispār var sevi mocīt, lietojot “legāli” iegādātu un neuzlauztu telefonu. Man jau par pašsaprotamām lietām ir kļuvušas:

No sākuma baidījos, ka telefons būs par lielu, bet tas ir pietiekoši liels, lai ērti tajā pārlūkotu internetu, bet pietiekami mazs, lai ērti justos rokā un kabatā. Protams, ja viņu liek kādā aizsargmaciņā, tad kabata varētu kļūt par šauru, bet who cares, telefons taču ir saskrāpēts, kam viņam vajadzīga aizsardzība.

comments powered by Disqus