Stockholm 101: How do I use public transportation?
Tad, kad veiksmīgi nokļūts Stokholmā, atrasta mājvieta un nokārtoti citi sadzīviskie sīkumi, nonākam fakta priekšā, ka kaut kā pa Stokholmu būs arī jāpārvietojas – kāds tad ir labākais variants, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B. Kā vienmēr pastāv iespēja izmantot sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar personīgo auto. Taksometra pakalpojumus varētu atmest uzreiz, jo tie, līdzīgi kā Amsterdamā, ir ļoti dārgi un sabiedriskais transports ir attīstīts tik tālu, ka lielākā daļa iedzīvotāju dod priekšroku tam nevis braucienam ar taksometru.
Personīgais auto
Autostāvvieta
Personīgajam auto Stokholmā ir gan savi plusi, gan savi mīnusi. Uzreiz jāsaka, ka, manuprāt, plusu ir daudz mazāk nekā mīnusu. Ar personīgo auto var ērti nokļūt no punkta A uz punktu B jebkurā diennakts laikā un darīt to zināmā komforta līmenī. Tomēr, kā jau minēju, tam ir vairāki mīnusi. Personīgo auto nāksies kaut kur novietot, un te jāpiemin, ka bezmaksas autostāvvietu Stokholmā un tās apkārtnē kā tādu nav. Auto var novietot uz ielas, bet praktiski visur darba laikā par to ir jāmaksā. Ja auto iespējams novietot pie darba (kas ir rets izņēmums), tad nakts laikā lielākajā daļā ielu auto iespējams novietot bez maksas un šādā veidā izvairīties no jebkādiem maksājumiem. Tomēr pa dienu auto kaut kur būs jāatstāj un, ja vien darba vieta nenodrošina ar bezmaksas autostāvvietu, tad par to būs jāmaksā. Iegādājoties biļeti auto novietošanai katru dienu no jauna, tas izmaksās samērā dārgi, bet tāpēc ir ieviests boende parkering, kas ļauj iegādāties mēneša, ceturkšņa, pusgada vai gada abonementu un novietot auto daudz lētāk, bet tikai tajā rajonā, kurā auto īpašnieks ir reģistrējis savu dzīvesvietu.
Te cenas ļoti atšķiras atkarībā no tā, vai tā ir Stokholma vai piepilsēta. Stokholmā viens mēnesis maksās 700 SEK (70 EUR), ceturksnis – 2100 SEK (210 EUR), savukārt piepilsētā ceturksnis maksās ap 400 SEK (40 EUR). Te var sākt arī apsvērt dzīvesvietas izvēli, jo no tā atkarīga arī autostāvvietas maksa, tomēr lielākās galvassāpes jau sagādās nevis auto novietošana tuvu savai dzīvesvietai, bet gan tuvu darbavietai, kur pa dienu atradīsies auto, tāpēc atkal nonākam pie samērā liela auto mīnusa – dārga autostāvvieta.
Autostāvvietas un sodi
Zviedrijā ir trīs veidu autostāvvietas – valstij/pašvaldībai piederošās (pārsvarā ielu malās), komerciālās autostāvvietas (daudzstāvu maksas autostāvvietas un stāvvietas pie veikaliem un iepirkšanās centriem), kā arī privātās autostāvvietas (pārsvarā pie mājām, arī ielu malās). Vienmēr svarīgi ir zināt, kur auto novietots un kā šādā stāvvietā rīkoties un kādas sekas var būt pārkāpjot noteikumus katrā no šo autostāvvietu veidiem. Pašvaldības autostāvvietās, kas pārsvarā atrodas ielas malās auto parasti drīkst novietot bez maksas nakts laikā un brīvdienās, izņemot laiku, kad šīs autostāvvietas tīra. Tas vienmēr norādīts uz ceļazīmes un Stokholmā tas notiek reizi nedēļā, bet ārpus Stokholmas parasti reizi mēnesī. Te svarīgi iemācīties nedēļas dienu saīsinājumus (secīgi): Mån, Tis, Ons, Tor, Fre, Lör, Sön.
Šī zīme nozīmē to (no augšas uz leju), ka šeit atrodas autostāvvieta, kura ir maksas (Avgift) autostāvvieta darbadienās no 9 – 17 (ja apkārt norādītajam laikam nav nekādu iekavu, tad tas nozīmē, ka tā ir darba diena), tālāk seko apmaksas veids, uz dzeltenā fona ir uzrakstīts, ka auto nedrīkst novietot ceturtdienās no 00:00 – 06:00, savukārt uz baltā fona rakstīts Boende Va, kas nozīme, ka Va rajonā (kas ir saīsinājums Vasastan) dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir īpaši noteikumi attiecībā uz apmaksu (iespēja iegādāties mēneškartiņas).
Vislielākā iespēja dabūt sodu ir, atstājot mašīnu stāvvietā tīrīšanas laikā. Mazāka iespēja dabūt sodu atstājot mašīnu un nesamaksājot, tomēr sods vienmēr būs diezgan liels (sākot no 300 – 600 SEK), kas mazina vēlmi riskēt. Privātajās autostāvvietās auto nevajadzētu novietot vispār, bet ja tas tur atstāts tad var rēķināties ar tādām pašām sekām kā atstājot auto komerciālajā autostāvvietā un pārkāpjot noteikumus, kas būs aprakstīts tālāk. Tātad komerciālās autostāvvietas ir maksas autostāvvietas vai autostāvvietas, kas atrodas pie veikaliem vai iepirkšanās centriem. Ja pirmās domātas izīrēšanai, tad pēdējās klientu ērtībai, tomēr, lai pēdējās cilvēki neizmantotu kā pamatautostāvvietas, tām parasti ir laika limits – 1 tim (1h), 3 tim (3h) utt. Atstājot auto šādā autostāvvietā, noteikti logā jāieliek lieliskais izgudrojums P-skiva, kas ir laika disks un izskatās aptuveni šādi:
Šādu disku parasti var paņemt bez maksas no kastītes lielākajā daļā šādu autostāvvietu. Tajā jāuzstāda laiks, cikos auto atstāts. Ja šāda diska logā nav, tad var uzskatīt, ka auto atrodas stāvvietā pārāk ilgi un par to pienākas sods. Bet par sodiem ir atsevišķs stāsts – ir divu veidu sodi: pašvaldības sods jeb īsts sods un kontrollafgift jeb kontroles maksājums. Ar ko atšķiras kontroles maksājums no īstā soda un kāpēc viņš tā saucas? Lieta tāda, ka privātās autostāvvietas apseko privāti uzņēmumi, kuri legāli sodus uzlikt nevar, bet viņi var uzlikt kontroles maksājumu par to, ka tu esi novietojis savu auto stāvvietā ārpus noteiktā laika un par to tev jāmaksā par šīs stāvvietas izmantošanu. Ir, protams, arī savi noteikumi attiecībā uz šiem kontroles maksājumiem – tie nevar būt lielāki kā attiecīgās pašvaldības lielākais sods par auto novietošanu neatļautā vietā un, ticiet man, šie kontroles maksājumi arī vienmēr ir šī maksimālā soda apmērā. Kontroles maksājumu ir ļoti liela iespēja dabūt, jo tādā veidā šīs privātās apsekošanas kompānijas pelna naudu, tāpēc vienmēr esiet uzmanīgi, atstājot auto stāvvietā, kurā ir laika ierobežojums.
Te ir ļoti detalizēts dokuments, kas apraksta auto novietošanas noteikumus Stokhomā un izskaidro visas ceļa zīmes, kuras jūs varētu sastapt:
http://publikationswebbutik.vv.se/upload/1599/88518_stopping_and_parking_utg_2.pdf
Iebraukšanas/izbraukšanas maksa
Stokholmā, sākot no 2007. gada 1. augusta, ir ieviests “sastrēgumu nodoklis”, kas nozīmē, ka šķērsojot Stokholmas robežu gan iebraucot, gan izbraucot jāmaksā nodoklis. Nodokļa lielums atkarīgs no laika, kurā tiek šķērsota robeža – jo lielāka paredzamā satiksme, jo lielāks nodoklis. Pīķa stundās tas sasniedz 20 SEK (2 EUR). Vienīgais laiks, kad tas nav jāmaksā ir laikā no vakarā 18:30 līdz rītā 6:29, kā arī brīvdienās. Maksimālā summa, kas jāmaksā vienam transportlīdzeklim dienas laikā ir 60 SEK (6 EUR). Šķērsošanas fakts tiek fiksēts automātiski ar kamerām un mēneša beigās uz reģistrēto adresi tiek atsūtīts rēķins, kas mēnesī varētu sastādīt ap 700 SEK (70 EUR). Un te uzreiz jāpiemin fakts, ka šis nodoklis nav jāmaksā ārvalstīs reģistrētiem auto, kā arī motocikliem un hibrīdautomašīnām vai automašīnām, kuru degviela ir dabasgāze. Tas nozīmē, ka, braucot ar Latvijā reģistrētu auto, nodokļi nebūs jāmaksā. Cita lieta ir tas, ka šāds transportlīdzeklis uzturoties konkrētu laiku Zviedrijā ir jāreģistrē, tomēr ar Šengenas zonas ieviešanu un robežu atvēršanu reāli to neviens izkontrolēt nevar.
Sabiedriskais transports
Sabiedriskais transports Stokholmā ir ļoti attīstīts un komfortabls, bet tai pat laikā arī ļoti dārgs. Pēc rādītāja “10 km izmaksas, braucot publiskajā transportā” Stokholma ierindojas pirmajā vietā pasaulē pēc sabiedriskā transporta izmaksām. Sabiedriskais transports Stokholmā darbojas vienotā tīklā, kas nozīmē, ka ar vienām un tām pašām biļetēm var pārvietoties visos transportlīdzekļos – autobusos, metro, piepilsētas vilcienos, tramvajos un arhipelāga kuģos. Pilsētas centru šķērso 4 lielās autobusu līnijas, bez tām ir arī līnijas uz visiem tālākajiem pilsētas rajoniem, kuros ir vēl mazās rajonu autobusu līnijas. Metro ir 7 maršruti, kuri darbojas 3 krāsu līnijās (centrā vienas krāsas līnijas pārklājas, bet tālāk no centra sadalās). Piepilsētas vilcieni ir lielisks pārvietošanās veids, jo tiem ir maz pieturu un no diezgan attāla punkta var samērā ātri nokļūt centrā. Piemēram no Sollentuna, kas atrodas ap 18km no Stokholmas centra, var aizbraukt līdz centram 16 minūtēs.
Sabiedriskā transporta izmaksas
Sabiedriskais transports Stokholmas reģionā ir sadalīts 3 zonās – A, B un C, kur pirmā zona sevī ietver visu metro tīklu, tātad ir diezgan liela. Lai pārvietotos vienas zonas ietvaros, nepieciešamas 2 biļešu vienības, lai pārvietotos divu zonu ietvaros (piemēram, no A uz B, no B uz C), nepieciešamas 3 biļešu vienības, lai sķērsotu visas 3 zonas, nepieciešamas 4 biļešu vienības. Pērkot biļeti skaidrā naudā (metro) viena vienība maksā 20 SEK, bet pērkot kioskā 15 SEK, te jāpiebilst, ka autobusā biļetes iegādāties nevar. Iespējams nopirkt arī “strīpiņkartiņu” (16 vienības), kuras cena ir 180 SEK. Iegādātā biļete ir jāuzrāda šoferim, kurš to apzīmogos ar laiku, kurā uzsākts brauciens un šī biļete būs derīga visos transportlīdzekļos (arī pārsēžoties no viena uz otru) vienu stundu. Svarīgs ir brauciena sākums, tas nozīmē, ka pēdējā transportlīdzeklī var iekāpt 59 minūtes pēc apzīmogošanas. Vadītāji parasti apzīmogo biļetes ar laiku, kas ir nedaudz lielāks par patieso un reizēm ļauj iekāpt ar to pašu biļeti neilgi pēc laika beigām. Biļeti iespējams iegādāties arī ar SMS, bet tikai pieslēguma (ne priekšapmaksas) numuriem.
Ilgstošai vai regulārai braukāšanai labāk noderēs braukšanas kartes konkrētam termiņam:
– 1 dienai – 100 SEK
– 3 dienām – 200 SEK
– 7 dienām – 260 SEK
– 30 dienām – 690 SEK
Ilgākiem periodiem cena samazinās pietiekoši nenozīmīgi. Personām, kas ir jaunākas par 20 vai vecākas par 65 gadiem piemērojas 40% atlaide. Īsumā mēnešbiļete maksā ap 70 EUR un ar to var braukt ar visiem transportiem visās zonās. Ja dzīvojat tālu no centra, tad sanāk pat diezgan izdevīgi, jo braucot ar auto aizies nauda degvielā, maksā par iebraukšanu pilsētā un par stāvvietu.
Sabiedriskā transporta apmaksas sistēma drīzumā varētu mainīties, ieviešot IBM uzstādīto sistēmu ar RFID kartēm. Līdz ar sistēmas ieviešanu, biļešu cenas kopumā pacelsies, bet būs iespējams iegādāties individuālas mēneškartes katra vajadzībām (tikai konkrētās zonās, rajonos), kas šādām kartēm izmaksas samazinās.
Velosipēds
Pēdējais šajā rakstā, bet patiesībā viens no labākajiem variantiem ir velosipēds. Stokholma ir velobraucējiem ļoti draudzīga pilsēta un tajā ir ļoti daudz veloceliņu, bet tur kur nav veloceliņu gandrīz vienmēr ir nodalīta velojosla no automašīnu brauktuves. Klimants vidēji ir siltāks nekā Rīgā un ziemā reti kad noslīd stipri zem nulles atzīmes, tāpat arī sniegs Stokholmā nav bieža parādība (šis gads ir īpašs izņēmums, tāpat kā visā Eiropā). Trakākais, no kā velobraucējam ziemā ir jābaidās, ir ledus. Tomēr pat šajā ziemā katru dienu redzu vairākus velobraucējus, kas turpina pārvietoties ar velosipēdu visu cauru gadu. Lai arī esmu dzirdējis dažādus stāstus par velozādzībām, tos te zog samērā reti un tas ir pateicoties apdrošināšanas sistēmai – lielākā daļa cilvēku pērkot velosipēdu uzreiz nopērk apdrošināšanu (vai saņem to uz 3 mēnešiem bez maksas velosipēda cenā). Apdrošināšana izmaksā gadā aptuveni 150 SEK (15 EUR) un nodrošina to, ka gadījumā, ja tavu velosipēdu nozags, tu saņemsi jaunu velosipēdu vai naudas summu, par kādu iegādāts velosipēds. Vienīgais nosacījums, lai varētu apdrošināt velosipēdu ir tas, lai tajā pašā čekā, kurā parādās velosipēds, parādītos arī noteiktas drošības pakāpes atslēga. Lētākā šāda atslēga maksā ap 260 SEK un tā kā līdzi nāk bezmaksas aprdošināšana uz 3 mēnešiem, tad lielākā daļa pircēju arī izvēlas šo opciju.
Atliek tikai novēlēt, lai katrs atrod savu ideālo transportlīdzekli un lai labi braucas!