Stockholm 101: Where do I get my booze?

Alkohols ir diezgan sāpīga tēma ne tikai Zviedrijā, bet visā Skandināvijā kopumā. Ir tāds uzskats, ka norvēģi brauc iepirkt alkoholu uz Zviedriju, zviedri uz Somiju, bet somi uz Igauniju. Iemesls tam ir tāds, ka alkohola tirdzniecība šajās valstīs ir valsts kontrolēta un Zviedrijā alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tiplums pārsniedz 3.5%, drīkst tirgot tikai valsts monopola alkoholisko dzērienu veikalu ķēdē Systembolaget. Tam visam ir izsena vēsture un varētu pat teikt, ka tas viss ir saglabājies kā kaut kas vēsturisks, kas vienkārši netika pārtraukts. Jau no 18. gs Zviedrija centās regulēt alkohola patēriņu, tomēr līdz 20 gs. sākumam šie centieni bija visai nesekmīgi. Pirmā un Otrā Pasaules kara laikā alkohola patēriņš bija strikti ierobežots un katrs pircējs veikalā tika rūpīgi reģistrēts sistēmā, iespējams no tā arī cēlies veikalu nosaukums Systembolaget. Pēc Otrā Pasaules kara iedzīvotāji beidzot varēja nopirkt neierobežotu daudzumu alkohola Systembolaget veikalos, kas noveda pie iedzīvotāju morālas degradācijas un pastiprināta alkohola patēriņa, kam sekoja drastiska nodokļu palielināšana, lai mazinātu alkohola patēriņu. Šādi nodokļi Zviedrijā ir saglabājušies vēl līdz šai dienai. Vēlāk valdība izlēma, ka samazinās nodokli vieglajam alkoholam – alum un vīnam, lai cilvēki tik daudz nelietotu stipro alkoholu. Iedzīvotāji bija ļoti priecīgi par šādu valdības soli un vieglā alkohola patēriņš tik tiešām krasi palielinājās, bet par nelaimi valdības iecerei stiprā alkohola patēriņš dēļ šī lēmuma nesamazinājās.

Šobrīd nodoklis alkoholam ir 1.47 SEK par katru alkohola tipluma procentu vienā litrā alkohola, kas nozīmē, ka par 5% puslitra alu nodoklī būs jāsamaksā 3.67 SEK (0.25 LVL), par 12% vīna litru nodokļos būs jāšķiras no 22.08 SEK (1.54 LVL), bet par destilētu produktu (šņabi utt.) būs jāmaksā nodoklis 5.01 SEK par katru procentu litrā, kas nozīmē, ka par 40% šņabja litru nodokļos būs jāsamaksā ap 200 SEK (14 LVL). Tātad, ja mēs aizejam uz veikalu un paņemam 1 litru šņabja (jebkura), tad 14 LVL mēs atstāsim nodokļos šā vai tā un tam visam mums vēl būs jāpieskaita paša šņabja izmaksas. Garais teksts īsumā – stiprais alkohols Zviedrijā maksā ap 2.5 reizes vairāk nekā Latvijā, vieglais alkohols ir diezgan samērojamās cenās.

Nepietiek tikai ar to, ka alkoholu var nopirkt tikai speciālos veikalos, šiem veikaliem ir arī diezgan savdabīgs darba laiks – darba dienās tos (ar retiem izņēmumiem) slēdz neilgi pēc darba laika beigām, sestdienās (sākot no 2001. gada) tie strādā līdz 15:00, bet svētdienās alkoholu pirkt nav paredzēts. Rezultātā piektdienas vakarā var redzēt, kā cilvēki ātrāk atprasās no darba un skrien uz veikalu, lai tikai paspētu iepirkt alkoholu vakara svinībām.

Mīti par zviedriem un alkoholu (daudzi ir diezgan patiesi):

• Katram cienījamam zviedram mājās ir savi alkohola krājumi “ja nu kas” gadījumiem.
• Katrs kārtīgs zviedrs, atgriežoties mājās no citas valsts, automātiski (beznosacījuma reflekss) mēģina lidostas veikalā nopirkt kādu alkohola pudeli pat tad, ja pats ikdienā nemaz nav tik kārs alkohola lietotājs.
• Ja svinībās Zviedrijā uz galda uzliksiet alkoholu tas viss tiks izdzerts, lai arī cik daudz tā būs, jo zviedri nekad nezina, kad nākamreiz tiks pie alkohola.

Pats esmu redzējis zviedrus ar asarām acīs pa lētu naudu nopirktās alkohola pudeles spiežam iekšā vienīģajā Ryanair atvēlētajā rokas bagāžas somā, liekam pudeles bērna jau tā ar alkoholu pārbāztajā mugursomā, atverot mēteli, kura iekškabatās sabāzts tik daudz alkohola, cik, iespējams, es nepatērēju visa gada laikā. Arī sevī esmu pamanījis lielāku tieksmi pēc ļaunās dziras, jo tagad kaut kā vairāk novērtēju kaut ko, kas ir tik vērtīgs (lasīt dārgs) un neaizsniedzams… :)

Nedaudz novirzījos no patiesās raksta tēmas – “kur gan iegādāt to alkoholu?” Tātad, ja Zviedrijā, tad Systembolaget veikalā. Viņiem ir sava mājaslapa (http://www.systembolaget.se) un diezgan modenizēta sistēma – jūs varat atrast ne tikai alkoholu un tā cenu, bet pat to, cik pudeles no šī alkohola šobrīd atrodas katrā veikalā, kāds ir veikalu darba laiks, kā arī pat kokteiļu receptes (kā gan šis mazina alkohola patēriņu?).

Alkoholu var iegādāt arī lidostās, piemēram, ceļojot uz Zviedriju no Rīgas. Tā kā šķidrumus rokas bagāžā var pārvadāt ļoti ierobežotā daudzumā, tad veikalā pirkto alkoholu vajadzēs likt iečekotajā bagāžā, bet ja braucat tikai ar rokas bagāžu (Ryanair), tad alkoholu var iegādāties arī aiz kontroles kādā lidostas veikalā, jo cenas tur ir tādas pašas, ja pat ne zemākas, kā Rīgas veikalos. Galvenais nepārsniegt atļautos 10 kg (Ryanair) vai 8 kg (airBaltic).

Tomēr vispopulārākā alkohola iegādes vieta ir uz prāmjiem. Ilgu laiku alkoholu varēja iegādāties uz prāmjiem bez nodokļiem, tomēr līdz ar stingrāku ES noteikumu ieviešanu, ceļojot starp divām ES valstīm, vairs nevarēja tirgot alkoholu bez nodokļiem, tā vietā vajadzēja piemērot vienas valsts nodokļus. Līnijā Rīga – Stokholma nebija lielu problēmu, jo tika piemēroti Latvijas zemie nodokļi, tomēr līnijai Stokholma – Helsinki bija manāmas problēmas, jo abās valstīs nodokļi alkoholam ir diezgan lieli. Tomēr tika atrasts risinājums – visi prāmji starp Stokholmu un Helsinkiem sāka piestāt Alandu salu pilsētā Marienhamn, jo šī teritorija skaitās īpaša nodokļu brīva teritorija un līdz ar to alkohols uz prāmja var tikt tirgots pēc šīs salas noteikumiem (tātad bez nodokļiem). Man tas pat likās nedaudz komiski, jo prāmis nakts vidū ap 2:00 vai 3:00 piestāj šajā ostā un skaļi pasaka, ka pasažieriem, kuri ceļo līdz Marienhamnai, ir jāizkāpj. Ārā valda pilnīgs klusums, prāmis pastāv pāris minūtes un dodas tālāk, tik formāla ir šī apstāšanās (lai gan iespējams, ka kādreiz tur kāds arī tomēr izkāpj un iekāpj). “Īpaši skandināviem” prāmja veikaliņi piedāvā iegādāties ratiņus, kuri ir piekrauti pilni ar alkohola kastēm un stingri sasaitēti, tā lai nekas neapgāžas tos pa dzērumam velkot uz mājām :)

Raksta noslēgumā obligāti jāpasaka šis: PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA VAR KAITĒT JŪSU VESELĪBAI (UN ZVIEDRIJĀ ARĪ NAUDAS MAKAM)