Trakie zviedri
Nesen vienā kruīza tipa braucienā ar prāmi no Stokholmas uz Helsinkiem atgadījās interesants gadījums. Kā jau visos kruīza maršrutos, dažādu izklaides pasākumu tajos netrūkst un tādi bija arī šajā braucienā – franču dienas. Neliela dejotāju un akrobātu komanda kruīza laikā sniedza dažādus priekšnesumus, no kuriem viens bija kaut kas līdzīgs talantu atlases šovam. Pēc kārtas uz skatuves tika izsaukti trupas dalībnieki un viņiem bija jādemonstrē viņu īpašais talants. Kad bija pienākusi kārta un tika izsaukts viens no māksliniekiem, aizkulišu balss (iedomājieties aizkadra balsi no šova “Talantu fabrika”) teica: “You! Where are you from?” Uz ko mākslinieks atbildēja: “I’m… I’m from Stockholm…” Mākslinieks vēl neko nebija parādījis, kad aizkulišu balss dusmīgā tonī teica: “Leave! You can go now! I hate those scandinavians… they are crazy people!” Man tas šķita makten uzjautrinoši, ko arī neslēpu ar saviem skaļajiem smiekliem, diemžēl attapos tikai brīdī, kad sapratu, ka esmu vienīgais, kas smejas. Tā kā atrados uz prāmja, kas kursē līnijā Stokholma – Helsinki, tad nebiju iedomājies, ka lielākā daļa te ir vai nu zviedri vai somi un viņiem šis joks varēja nešķist tik uzjautrinošs, bet man tiešām jāsaka, ka daži zviedri tāpat kā latvieši un jebkuras citas tautas pārstāvji reizēm ir “crazy people”, vismaz pēc tā ko es biju pieredzējis pirmajā mēnesī dzīvojot Zviedrijā, man par to šaubu nebija.
Pirmajā mēnesī īrēju dzīvokli no kāda zviedra, jo vairāk vai mazāk pastāvīgais dzīvesvietas variants bija pieejams tikai no septembra. Īres līgums beidzās septembra sākumā. Bija pagājis aptuveni pus mēnesis, kad es un mana draudzene bijām izvākušies no dzīvokļa, tāpēc vēl jo negaidītāk bija saņemt zvanu sestdienas rītā pulksten 4:00 no rīta. Šajā brīdī braucām uz lidostu, lai paspētu uz agro reisu, tāpēc pie daudz maz skaidras apziņas pacēlu klausuli, tomēr nevarēju iedomāties, kas tik traks varēja būt noticis dzīvoklim, ka jāzvana nakts vidū. Diemžēl otrā galā atskanēja teksts zviedru valodā, kuru es nesapratu un turpināju sarunu angļu valodā. Viss ko dzīvokļa īpašnieks varēja pateikt bija: “Hi, Andris! I have a lot of girls here… I don’t know what they want, but I know they want me…” Nedaudz nomierinājies, ka ar īres dzīvokli viss kārtībā un ka viņš droši vien vēl nav pabeidzis piektdienas svinības, novēlēju viņam vienam jauku nakti vai pareizāk būtu teikt – rītu! Acīmredzot es tiku izvēlēts par “upuri”, tādēļ ka atrados kontaktu saraksta augšgalā (kā jau Andris). Un ja jums vēl joprojām liekas, ka zviedri nav traki vai vismaz jocīgi, tad palasiet par to kā zviedrietes mēdz braukt liftā ar atkailinātu krūti. Arī man reiz gadījās diezgan pikants atgadījums ar diezgan atkailinātu zviedrieti, bet par to varbūt citā reizē, jo to drīzāk varētu nosaukt par traģēdiju zviedrietei…
Ja godīgi, tad šis ir vienkārši jocīga atgadījuma apraksts un kopumā varu teikt, ka citādā ziņā man bijusi tikai pozitīva pieredze saskarē ar viņiem un ceru, ka tāda būs arī jums! Un neliela jautrība nekad nenāk par skādi.