Movie: The Cave of the Yellow Dog (Mongolia)

Patiesībā biju izlēmis par šo filmu blogā neko nerakstīt, jo filmas sižets bija vienkāršs, notikumi filmā virzījās ļoti lēni un, lai arī filma ir tikai pusotru stundu gara, man bija grūti sagaidīt filmas beigas. Noskatījies ieliku to savā 200 valstu filmu sarakstā un jau domāju aizmirst par to, bet pēc vairākām dienām kaut kas man nemitīgi atgādināja par šo filmu, kaut kas lika pārdomāt patieso filmas jēgu, tāpēc nolēmu uzrakstīt arī te nelielu filmas apskatu.

Patiesībā šī ir Vācijā producēta filma un tās nosaukums skan Die Höhle des gelben Hundes, bet tā ir filmēta Mongolijā, tajā runā mongoļu valodā un tā stāsta par kādas ģimenes dzīvi Mongolijā, tāpēc atļāvos to pieskaitīt kā Mongoliju pārstāvošu filmu. Arī aktieri filmā nav profesionāli, patiesībā tā ir viena nomadu ģimene. Nomadi ir cilvēki-klejotāji, kas nepaliek vienā vietā, lai apmestos uz dzīvi, bet ik pa laikam pārceļās uz citu dzīves vietu. Visbiežāk viņi mitinās jurtās, kā to dara arī šīs filmas galvenie varoņi. Pēc sezonas, gada vai vairākiem viņi vienkārši sakravā visas savas mantas, tai skaitā māju, ratos un dodas uz nākamo vietu, kur apmesties uz dzīvi.

Filmas sižetu varētu īsi izstāstīt vienā rindkopā, bet tad es, iespējams, laupītu prieku noskatīties šo filmu jums, tāpēc mēģināšu izstāstīt tikai pusi filmas. Filma ir par kādu mongoļu ģimeni, kurai ir trīs mazi bērni – divas meitas un viens vēl pavisam mazs dēls. Ģimenes aitu ganāmpulkam ir uzbrucis vilks un kārtējo reizi nokodis pāris aitas. Vilku šajā reģionā paliek arvien vairāk un vairāk, jo liela daļa cilvēku urbanizējas un vilki te vairs netiek tik ļoti intensīvi medīti. Aizejot cilvēkiem, tie bieži aiz sevis pamet arī suņus, kuri nu jau sākuši sajaukties ar vilkiem. Vienu šādu suni atrod vecākā meita, bet tēvs to nevēlas paturēt, jo tas vienmēr viņiem līdzi vedīšot vilkus. Tēvs liek atbrīvoties no suņa, kamēr pats dodas uz pilsētu, lai pārdotu nokosto aitu ādas. Pusfilmu esmu izstāstījis, otro pusi atstāšu noskatīties jums pašiem, ja vēlēsieties.

Bet kas tad filmā mani tā aizķēra, ka nolēmu tomēr uzrakstīt arī īsu filmas apskatu? Tas nebija filmas sižets, tā bija atmosfēra, ko filma radīja, Mongolijas dabas skati, mūzika, miers un doma, ka mēs esam samaitāti ar piesātināto Holivudas kino. Šajā filmā nav pārspīlējumu, spraiga un satraucoša sižeta, bet tomēr tai ir savs stāsts, ko tā arī veiksmīgi nogādā pie skatītāja. Tā ir filma par īstiem cilvēkiem un par īstu dzīvi.

Skatoties neskaitāmos seriālus un “kases grāvējus”, kuros cilvēki mirst viens pēc otra, kur dakteris Hauss eksperimentē ar saviem pacientiem, kur godīgais Maikls izrakņā cietuma teritoriju krustu šķērsu, bet beigās tāpat ir spiests rāpot pa elektrības kabeli, kur citi sargā salu no ļaunajiem iebrucējiem, es saprotu, ka tas viss tikai notrulina mūsu emocijas. Mēs sākam pierast pie šādiem gadījumiem, jo tie tiek parādīti kā normāla situācija, un arī mēs sākam to uztvert kā kaut ko normālu un pašsaprotamu. Bet kad saskaramies ar kaut ko tamlīdzīgu vai pat mazāku dzīvē, mēs vairs nezinām kā īsti reaģēt, jo tas vairs nešķiet nekas īpašs. Mēs skatāmies tik ļoti salkanas un romantiskas filmas, ka to nelielo romantisma daudzumu, kuru spējam radīt paši, vairs nespējam novērtēt.

Es neapgalvoju, ka tagad pārstāšu skatīties Holivudas filmas, ka kādam dzīve nevar būt tik spraiga kā filmās, vai to, ka labas filmas ir tikai vienkāršas un reālistiskas filmas. Es tikai konstatēju faktu, ka, skatoties filmas, mēs bieži virtuāli piedzīvojam kaut ko tādu, ar ko mēs, iespējams, savā dzīvē nekad nesaskarsimies, bet tas, ar ko saskarsimies, vairs nešķitīs tik daudz emociju vērts, cik tam patiesībā būtu jābūt.

Visu šo sagremojot, varu droši apgalvot, ka šī ir lieliska un sirsnīga ģimenes filma, ar kuru jūs noteikti nesamaitāsiet savu bērnu, ko nevaru teikt par lielāko daļu mūsdienu populāro filmu, tai skaitā tā saukto bērnu filmu. Mūsdienu bērnu filmās bieži vien cietsirdība un ļaunums ir sastopams vēl vairāk nekā pieaugušo filmās, vienīgā atšķirība ir tā, ka tas ir nomaskēts zem skaisti zīmētiem tēliem vai bērnišķīga aktieru tēlojuma.

Lieku filmai 7 no 10.

140. filma no movies from 200 countries.