Stokholmā ir ļoti laba un attīstīta transporta sistēma. Izmantojot metro, autobusus un piepilsētas vilcienus var nokļūt jebkurā nepieciešamajā vietā, turklāt transporta tīkls krusto pilsētu krustu šķērsu visos virzienos. Cilvēks var smuki aiziet uz SL mājaslapu, kur tikai jāieraksta sākuma un beigu adrese, un viņam izmetīs teorētiski labāko variantu, kā veikt šo ceļa posmu ar sabiedrisko transportu.
Tomēr reizēm man gribas vienkārši paskatīties uz parastu karti, kur smuki pa ielām ir sazīmēti autobusu maršruti, to galapunkti un pieturas.
contiune reading >>
Noskatījos Krievijas un divu citu valstu kopražojuma filmu 9. rota un manā 200 valstu filmu kartē iekrāsojās bezmazvai ceturtdaļa pasaules. Vizuāli šādi ir viegli radīt iespaidu, ka ātri virzies uz priekšu, bet patiesībā visgrūtāk būs atrast filmas tieši no mazajām valstīm, ar ko saskārās arī Kazhe, kad apstādināja savu filmu projektu, kuru nupat atkal ir atdzīvinājis.
Protams, biju redzējis daudz krievu filmas arī vēl pirms šīs, tāpēc varēju mierīgi izvēlēties kādu no tām un iekļaut savā sarakstā, bet tā kā biju iecerējis jau pirms kāda laika noskatīties šo filmu, tad tas bija lielisks iegansts izdarīt to tieši tagad.
contiune reading >>
Stokholma, lai arī salīdzinoši neliela pilsēta, piedāvā iespēju nobaudīt gandrīz jebkuras tautības nacionālos ēdienus. Dažāda veida kafejnīcas, restorānus un bārus te var sastapt ik uz soļa. Patiesībā viena no biežākajām zviedru izklaidēm pēc darba dienas, īpaši tumšajos un garajos ziemas vakaros, ir vienkārša pasēdēšana kādā restorānā. Pa dienu šie restorāni parasti piedāvā tā saucamos dagens jeb komplekso pusdienu piedāvājumus, kad gandrīz jebkurā ēstuvē var paēst par aptuveni 70 kronām (5 Ls).
contiune reading >>
Lasīju šo virsrakstu un smaidīju, skan kā uz kāda jauna tirdzniecības centra atklāšanu. Tālāk vēl varēja ierakstīt, ka līdz pat Jāņiem piedāvās iepazīšanās cenas un neticamas atlaides. Patiesībā šis būtu lielisks virsraksts potenciālai ziņai iekš patiesi.lv.
contiune reading >>
Kompānija Eye-Fi ir izstrādājusi SD un SDHC kartes, kurās ir iebūvēts Wi-Fi, ar kura palīdzību bildes iespējams ielādēt datorā vai internetā ne tikai bez vadiem, bet pat neizņemot atmiņas karti no fotoaparāta. Bildes iespējams nosūtīt ne tikai uz savu datoru, bet pat uzreiz augšupielādēt Flickr vai kādā citā populārā attēlu vietnē.
Ja es vēl varu saprast, kā tiek uzražotas tik mazas kartes ar tik lielu ietilpību, tad fakts, ka tik mazā kartē iespējams iebūvēt arī Wi-Fi, man liekas apbrīnas vērts.
contiune reading >>
Gandrīz visa saražotā elektroenerģija Latvijā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus – vēju un ūdeni, jo savu resursu, no kā būtu vērts ražot elektrību, piemēram, akmeņogļu, mums vienkārši nav. Lielākā daļa saražotās elektrības nāk tieši no HES jeb hidroelektrostacijām. Viena no lielajām ir Pļaviņu HES, kura ir ne tikai lielākā HES Latvijā, bet arī viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā. Tās jauda ir 868.5 MW un gadā tā vidēji saražo 1.
contiune reading >>
Makau ir pundurvalstiņa Āzijas dienvidaustrumos un tā ir viena no divām īpašā administratīvā režīma teritorijām Ķīnas Tautas Republikā, otrai, protams, esot Honkongai. Tomēr, lai arī maza, tā atrodas 165. vietā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Valstī, kuras izmērs ir tikai nedaudz lielāks par Jēkabpils pilsētu, dzīvo aptuveni pusmiljons iedzīvotāju. Tā ir apdzīvotākā valsts pasaulē, aiz kuras seko Monako, Singapūra un tās māsasvalsts Honkonga. Makau bija pirmā un pēdējā Eiropas kolonija Ķīnā. Portugāle nodeva tās administratīvās tiesības tai atpakaļ 1999.
contiune reading >>
Filmas nosaukums angliski skan “Milk of Sorrow”, un filma ir nominēta Oskara balvai, kā arī ir ieguvusi 11 citas balvas, lai arī tai ir, manuprāt, nepelnīti zems vērtējums IMDB.
Filmas pamatā ir no 1980. līdz 1992. gadam piedzīvotā vardarbība Peru. Šajā laikā tur tika izvarotas ļoti daudzas sievietes, no kurām daļa bija stāvoklī vai bija nesen dzemdējušas. Notikušais traumēja un radīja pastāvīgas bailes cietušajās sievietēs, un cilvēki ticēja, ka viņas šīs bailes nodod saviem bērniem, barojot tos ar krūts pienu.
contiune reading >>
Filma Mongol pārstāv četras valstis – Kazahstānu, Krieviju, Mongoliju un Vāciju, tādēļ bija grūti izvēlēties, kurai valstij šo filmu manā sarakstā piedēvēt. Tā kā lielākā daļa tās tika filmēta Kazahstānā un Ķīnā, turklāt Kazahstāna to izvirzīja Oskara nominācijai par labāko ārzemju filmu, tad izvēlējos šo kā filmu no Kazahstānas. Filma ir pirmā no triloģijā paredzētajām filmām par Čingishanu. Šī pirmā daļa apraksta Čingishana agrīnās bērnības dienas un jaunības gadus, kurus viņš pavadīja kā vergs, pirms iekaroja teju puspasauli.
contiune reading >>
Vakardien kopā ar draugiem apmeklēju Ray Cooney teātra izrādi Ja mana sieva uzzinās…. Izrādi spēlē Dailes teātrī Dž.Dž.Džilindžera režijas izpildījumā. Nebiju bijis uz teātri labu laiku, patiesībā šī bija tikai trešā nopietnā teātra izrāde manā dzīvē. Pirmā bija vēl skolas laikā apmeklētā, Valmieras teātrī uzvestā izrāde Vilkate. Nezinu vai nebiju vēl pietiekami izaudzis vai vienkārši nepaveicās ar izrādi, bet kopš tās reizes mani teātris vairs tik ļoti nesaistīja. Nesen gan biju aizgājis uz Alu cilvēku, bet uztvēru to vairāk kā savādāku teātri, katrā gadījumā necerēju neko tādu sagaidīt Dailes teātrī.
contiune reading >>