9. maijā Eiropas Savienībā svinama Eiropas Diena. Vikipēdijas rakstā minēts arī 5. maijs, tomēr es pieturos pie pirmā varianta. Arī mēs darbā atzīmējām šos svētkus ar kārtīgu tusiņu piektdienas, 7. maija, vakarā, kas patiesībā pat iekrita pa vidu abiem minētajiem datumiem, lai gan vienīgais iemesls, kāpēc svinības noritēja tieši šajā dienā, bija tas, ka tā bija piektdiena. Lai kā arī nebūtu, jāsaka, ka svētki, pateicoties visiem iesaistītajiem, bija godam izdevušies. Šis bija vairāk pasākums “no cilvēkiem priekš cilvēkiem” un savādāks tas nemaz nevarēja būt, jo kurš gan spētu sarūpēt ēdienus un dzērienus no visām Eiropas malām vēl labāk, ja ne paši šo valstu pārstāvji.
contiune reading >>
Isle of Man sala ir ļoti maza un vēl mazāki tajā ir ciematiņi. Tik mazi, ka tajos visi iedzīvotāji pazīst viens otru. Ja gribam būt pavisam precīzi, tad tajā dzīvo tieši 52 iedzīvotāji… nu vismaz filmas sākumā tā bija. Un filma Waking Ned ir tieši par šādiem cilvēkiem, kuri galu galā, lai kur arī dzīvotu, vienmēr iekšēji būs savtīgu un mantkāru īpašību vadīti.
Filmas sižets grozās ap milzīgu 6.9 miljonus lielu loterijas laimestu, ko laimējis kāds no ciemata iedzīvotājiem.
contiune reading >>
Noslēdzu savā sarakstā mazāko valsti jeb teritoriju – Maršalu salas, ar dokumentālo filmu Radio Bikini no dokumentālo sēriju cikla The American Experience. Šī ir pirmās sezonas otrā sērija, kas savu dienasgaismu piedzīvoja 1988. gada oktobrī. Šis raidījumu cikls tiek demonstrēts vēl joprojām un ir vēl vecāks par ilgdzīvotājiem Simpsoniem. Līdz šim neko nebiju dzirdējis par šiem lieliskajiem raidījumiem, kuri parāda ASV vēsturi, bet pēc šīs sērijas noskatīšanās, ļoti iespējams, ka noskatīšos arī citas.
contiune reading >>
Nosacīti ap šo laiku Geocaching aprit 10 gadu jubileja, jo 2000. gada 1. maijā tika atvērta satelītu sistēma, ar kuras palīdzību nu arī civilie pilsoņi var piekļūt GPS servisam. Šajā sakarā Stokholmā noritēja īpašs 10 Years! Event Cache pasākums par godu šai 10 gadu jubilejai. Tas sākās pie pirmā Zviedrijā izveidotā ģepslēpņa, kurš šobrīd nu jau atrodas arhivētā stāvoklī.
Dalībniekiem tika izdalīts saraksts ar īpaši notikumam izveidotiem un nesen paslēptiem slēpņiem, kurus vajadzēja sameklēt.
contiune reading >>
Ar draugiem nesen diskutējām par to, cik dažādas ir frāzes, ko kādam saka pēc šķaudīšanas. Pie mums pieņemts teikt “Uz veselībām!”, bet angliski “God bless you!” vai īsajā formā “Bless you!”. Tā nu diskutējām, kā kurā valstī pieņemts un nonācām pie secinājuma, ka varbūt būtu jālieto Seinfelda šovā ieteiktais variants “You’re so good looking!”, kas pēc Džerija domām patiešām liktu šķaudītājam sajusties labāk nekā jau nodrāztais “God bless you!”:
Tiesa, kā var redzēt tālāk šovā, tas diezko nepalīdz:
contiune reading >>
Mēnesis ir pagājis un lieta #55 no 101 lietu saraksta ir paveikta, jo katru dienu viena mēneša garumā blogā ir publicēts vismaz viens ieraksts. Kāpēc tāds uzdevums? Tāpēc, ka bieži biju gribējis kaut ko ierakstīt blogā, bet vai nu slinkums vai laika trūkums ir patraucējis tam, kā rezultātā, blogam tā īsti vēl nesākoties, tajā jau bija iemeties klusums periodā no augusta sākuma līdz oktobra beigām. Arī pēc tam diezko liela regularitāte rakstiem nesekoja, tāpēc izdomāju sevi nedaudz piespiest un sākt rakstīt daudzmaz regulāri, kas, kā izskatās, nav nekas neiespējams un ir diezgan veiksmīgi izdevies.
contiune reading >>
Šodien ir, bija un vienmēr būs pankūku diena. Kāpēc? Tāpēc, ka šodien ir ceturtdiena un ceturtdiena Zviedrijā jau no izseniem laikiem ir pankūku diena, kurā pusdienu galdā tiek likta zirņu zupa un pankūkas ar putukrējumu un ievārījumu. Šāda tradīcija radusies jau no senseniem laikiem, kad kalponēm puse ceturtdienas bija brīva, tāpēc ceturtdienās viņas pasniedza jau laicīgi pagatavoto zupu. Bet, lai nu ēdiens nebūtu tik pliekans, zviedri tam klāt ir pievienojuši arī pankūkas.
contiune reading >>
Falafel ir tāds interesants ēdiens, kas pagatavots no chickpeas. Es pat īsti nezināju, kā tos sauc latviski, tāpēc nācās paguglēt, lai noskaidrotu, ka tie ir turku zirņi jeb saukti arī par aunuzirņiem. Katrā gadījumā nav tik ļoti svarīgi, kas tie ir par zvēriem, cik tas, ka jau labu laiku ejot garām iestādījumam, kas saucas Falafelkungen, vienmēr biju gribējis iegriezties un pamēģināt, kā tad tie īsti garšo, diemžēl nekad tā īsti tas nebija izdevies.
contiune reading >>
Windtalkers ir tīra amerikāņu filma, bet tā stāsta par to, kā Otrā Pasaules Kara laikā amerikāņi iekaroja Saipan salu, kas ir lielākā no Ziemeļu Marianas salu arhipelāga. Šis viņiem bija stratēģisks punkts karā ar Japānu, jo atradās pietiekoši tuvu Japānai, lai tajā izveidotu savu kara bāzi. Jāpiebilst vēl tikai, ka arī filmēta šī filma netika šajās salās, bet gan vienā no Havaju salām. Tomēr neko tuvāku šai valstiņai atrast nevarēju.
contiune reading >>
Filmas nosaukums angliski skan The Man Without a Past un tā arī ir – tā stāsta par kādu vīrieti, kurš pazaudējis visas savas pagātnes atmiņas. Tas man atgādināja un lika vēlreiz pārdomāt 26. jautājumu no 50 jautājumu saraksta, kas atbrīvošot manu prātu. Tiesa filmas varonim šis atmiņas zudums iestājas nelāga starpgadījuma rezultātā ar kādu vietējo Helsinku bandu, kura tā vienkārši, bez iemesla pienāk un riktīgi iedod galvenajam varonim pa galvu. Iemesls jau viņiem ir – laupīšana, tomēr, es to par iemeslu nesauktu.
contiune reading >>