Stockholm 101
Mājvietas meklēšana Zviedrijā ir diezgan sāpīgs temats. Esmu par to rakstījis jau iepriekš. Bieži vien realitāte izrādās tāda, ka lētāk ir nopirkt dzīvokli “kredītā” nekā īrēt. Tas gan šībrīža ekonomiskajā situācijā ir diezgan riskants solis, tomēr, ja esat nobrieduši iegādāties dzīvokli Zviedrijā, tad zemāk esošā informācija būs tīri praktiski ļoti noderīga, lai saprastu kas un kā ir jādara. Bet vispirms ir jāsaprot tas, ka jūs pirksiet nevis dzīvokli, bet gan dalību kooperatīvā, kas ļaus jums beztermiņā ilgi dzīvot šajā dzīvoklī.
contiune reading >>
Tā kā ir notikušas kardinālas izmaiņas mūsu autoparkā, tad drīzumā skatīsimies nevis uz benzīna, bet autogāzes cenām. Ja vien būtu, kur skatīties, jo izrādās, ka autogāze Zviedrijā nav tik populāra kā Latvijā vai, pasarg dievs, Vācijā. Te gan uzreiz jāprecizē, ka pastāv divu veidu autogāze – saspiesta dabasgāze (CNG jeb compressed natural gas) un sašķidrināta propāna gāze (LPG jeb liquified petroleum gas). Tieši LPG ir tā gāze, ko cilvēki Latvijā saprot ar vārdu autogāze.
contiune reading >>
Update 2011.09.22: Tā kā ekspotīcija ir ielikusi saiti uz manu rakstu un te varētu iegriezties nedaudz vairāk cilvēku kā parasti, tad sniegšu īsu svaigākās situācijas aprakstu. Jau gandrīz gadu SupremeCard un GoYada kartes vairs nav pieejamas. Man vienīgā zināmā MasterCard Prepaid karte Zviedrijā uz doto brīdi ir SpendOn Presentkort. To var iegādāties jebkurš (arī cilvēks bez Zviedrijas personas koda), tās maksimālā nominālvērtība ir 1500 SEK un tā ir derīga vismaz vienu gadu.
contiune reading >>
Atbraucot uz jaunu valsti un uzsākot tur dzīvi, nu nekādi nevar iztikt bez mobilā telefona. Tas būs vajadzīgs, lai noorganizētu tikšanās, pieteiktos darbā, noīrētu dzīvokli utt. Diez ko nopietni neizskatīsies un arī pa kabatu spēcīgāk sitīs, ja tiks zvanīts no Latvijā reģistrēta telefona. Bet kurš tad īsti būtu tas labākais pieslēgums vai priekšapmaksas karte, ko izvēlēties?
Īsumā, var teikt, ka ir gandrīz vai vienalga, kuru izvēlēties, jo to piedāvājums un cenas pārāk neatšķiras.
contiune reading >>
Dzīvojot Stokholmā, nākas krietni vien pārdomāt, vai pārvietoties ar sabiedrisko transportu, vai automašīnu. Sabiedriskais transports te ir tik attīstīts un ērts, ka tā vien gribās mest auto pie malas un pārsēsties kādā ap 2000. gadu ražotā metro. Autobusi varbūt nav tik pievilcīgi, toties to ceļi šķērso pilsētu krustu šķērsu kā tādi zirnekļu tīkli. Vienīgais, kas attur no sabiedriskā transporta izmantošanas, ir tā cenas, kas ir dārgākās pasaulē rēķinot uz vienā piegājienā nobrauktiem 10 km.
contiune reading >>
Stokholmā galvenokārt darbojas un konkurē divas lielas kruīza kuģu kompānijas, kuras nodrošina regulārus reisus pa Baltijas jūru – Tallink Silja un Vikingline. To lielākā konkurence vienmēr bijusi līnijā Stokholma – Helsinki un tāda tā ir vēl joprojām. Citi populārākie kruīza maršruti ir Stokholma – Tallina, Stokholma – Turku, Stokholma – Marienhamna, Stokholma – Rīga.
No Stokholmas lētāk
Interesants fakts, ko daudzi iespējams nezina ir tas, ka uzsākt ceļojumu Stokholmā bieži vien var būt daudz, daudz izdevīgāk nekā no otra maršruta galapunkta.
contiune reading >>
Ja nevēlies lasīt visu rakstu, bet tikai uzzināt par bezmaksas lietām, tad pārlec uzreiz uz zemāk esošo sadaļu Bezmaksas lietas.
Dažādas pilsētas piekopj dažādus tūristu apkalpošanas veidus. Ir pilsētas, kurās lielākā daļa muzeju ir bez maksas, piemēram, Londona, bet ir pilsētas, kur praktiski par visu apskates objektu apmeklēšanu ir jāmaksā, tomēr iegūt dažādu informāciju par pilsētu, tai skaitā kartes un citas lietas, var bez maksas. Šāda pilsēta ir arī Stokholma. Te viena tūrisma objekta apmeklēšana izmaksā aptuveni 10 EUR.
contiune reading >>
Stokholmā ir ļoti laba un attīstīta transporta sistēma. Izmantojot metro, autobusus un piepilsētas vilcienus var nokļūt jebkurā nepieciešamajā vietā, turklāt transporta tīkls krusto pilsētu krustu šķērsu visos virzienos. Cilvēks var smuki aiziet uz SL mājaslapu, kur tikai jāieraksta sākuma un beigu adrese, un viņam izmetīs teorētiski labāko variantu, kā veikt šo ceļa posmu ar sabiedrisko transportu.
Tomēr reizēm man gribas vienkārši paskatīties uz parastu karti, kur smuki pa ielām ir sazīmēti autobusu maršruti, to galapunkti un pieturas.
contiune reading >>
Stokholma, lai arī salīdzinoši neliela pilsēta, piedāvā iespēju nobaudīt gandrīz jebkuras tautības nacionālos ēdienus. Dažāda veida kafejnīcas, restorānus un bārus te var sastapt ik uz soļa. Patiesībā viena no biežākajām zviedru izklaidēm pēc darba dienas, īpaši tumšajos un garajos ziemas vakaros, ir vienkārša pasēdēšana kādā restorānā. Pa dienu šie restorāni parasti piedāvā tā saucamos dagens jeb komplekso pusdienu piedāvājumus, kad gandrīz jebkurā ēstuvē var paēst par aptuveni 70 kronām (5 Ls).
contiune reading >>
Ja runa iet par Stokholmu un IKEA, tad pirmais jautājums, kas ienāk prātā ir „Kura?”, jo Stokholmā ir divas IKEAs. Visi droši vien zina, ka IKEA nāk no Zviedrijas un tās nosaukums veidots no īpašnieka iniciāļiem (Ingvar Kamprad), fermas, kurā viņš uzaudzis (Elmtaryd), un dzimtā ciema (Agunnaryd) Zviedrijas dienvidos. Tomēr reti kurš zina par to, ka jau kopš agriem 80tajiem tā ir reģistrēta Nīderlandē un ar izcilu shēmošanu izvairās no nodokļu maksāšanu.
contiune reading >>
Tad, kad veiksmīgi nokļūts Stokholmā, atrasta mājvieta un nokārtoti citi sadzīviskie sīkumi, nonākam fakta priekšā, ka kaut kā pa Stokholmu būs arī jāpārvietojas – kāds tad ir labākais variants, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B. Kā vienmēr pastāv iespēja izmantot sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar personīgo auto. Taksometra pakalpojumus varētu atmest uzreiz, jo tie, līdzīgi kā Amsterdamā, ir ļoti dārgi un sabiedriskais transports ir attīstīts tik tālu, ka lielākā daļa iedzīvotāju dod priekšroku tam nevis braucienam ar taksometru.
contiune reading >>
Alkohols ir diezgan sāpīga tēma ne tikai Zviedrijā, bet visā Skandināvijā kopumā. Ir tāds uzskats, ka norvēģi brauc iepirkt alkoholu uz Zviedriju, zviedri uz Somiju, bet somi uz Igauniju. Iemesls tam ir tāds, ka alkohola tirdzniecība šajās valstīs ir valsts kontrolēta un Zviedrijā alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tiplums pārsniedz 3.5%, drīkst tirgot tikai valsts monopola alkoholisko dzērienu veikalu ķēdē Systembolaget. Tam visam ir izsena vēsture un varētu pat teikt, ka tas viss ir saglabājies kā kaut kas vēsturisks, kas vienkārši netika pārtraukts.
contiune reading >>
Vai Zviedrijā ir dārga pārtika? Jā un nē. Nevarētu teikt, ka pārtika ir pārmērīgi dārga, lai gan tas, protams, atkarīgs no tā, kur un kā iepērkas, tomēr ir atsevišķas preču kategorijas, kur cenas ir daudz lielākas nekā Latvijā:
gaļa un olas – aptuveni 2 reizes dārgākas maize – aptuveni 2 – 3 reizes dārgāka Pārējos pārtikas produktus iespējams iegādāties par salīdzinoši līdzīgām cenām, kas reizēm ir nedaudz lielākas nekā Latvijā, bet reizēm pat nedaudz mazākas (zemāk apskatīšu arī konkrētus piemērus).
contiune reading >>
Pirms ierados Stokholmā, domāju, ka dzīvesvietas atrašana nebūs problēma, ak vai, kā es kļūdījos. Tagad, satiekot jaunas sejas, tipiskais jautājums, ko man uzdod ir – “Dzīvot kur atradi? Uz cik ilgu laiku?” Kā izrādās, tad īres tirgus te nepavisam nav sakārtots. Jāsāk jau ar to, ka Zviedrijā daudzās sfērās ir diezgan izteikts sociālisms, piemēram, veļa gandrīz vienmēr tiek mazgāta mājas kopējā veļas mazgātavā. Tāda kā resursu koplietošana bieži sastopama arī citās jomās.
contiune reading >>
Updated 2012-07-19: Rakstā atjaunota informācija par cenām un piedāvātajiem servisiem
Ar šo rakstu uzsākšu nelielu “101” tipa padomu sēriju tiem, kas domā pārcelties vai jau ir pārcēlušies uz dzīvi Stokholmā.
Ja par savu dzīvesvietu turpmākajam nenoteiktajam dzīves posmam izvēlēta Stokholma, no sākuma tur būs kaut kā arī jānokļūst. Lai arī esmu mainījis dzīvesvietu, tāpat ik pa laikam ir vēlme aizbraukt ciemos pie ģimenes un draugiem Latvijā, tāpēc laika gaitā esmu veicis diezgan detalizētu izpēti, kādas ir transporta iespējas starp Zviedriju un Latviju.
contiune reading >>