Jau ilgāku laiku gribēju izveidot blogam pavisam vienkāršu noformējumu, kurā uzsvars būtu vērsts tikai uz saturu, nevis visādiem loriņiem. Mana iepriekšējā tēma jau bija gana vienkārša, tomēr gribēju kaut ko vēl askētiskāku arī krāsu ziņā – kaut ko melnbaltu. Tiesa, runājot par lielo uzsvaru uz saturu, jāsaka, ka ar šo esmu grēkojis arī pats, jo vairāku stundu pavadīšana, veidojot bloga kažociņu, tam nekādu saturisko devumu nesniedz. Tomēr gribas, lai arī vizuāli tas būtu pievilcīgs (vismaz man pašam).
contiune reading >>
Sekojot 10. Saeimas vēlēšanu norisei, radās ideja veikt statistisku eksperimentu ar publiski pieejamajiem vēlētāju datiem. Ideja radās brīdī, kad pats devos uz vēlēšanu iecirkni Stokholmā, lai izmantotu savas pilsoņa tiesības un vēlētu par kādu no 10. Saeimas kandidātpartijām.
Visu pagājušo gadu, lasot ziņas vai cita veida publikācijas, mani vienmēr bija mulsinājuši Latvijas emigrācijas rādītāji. Kā gan viņi var zināt tik precīzus datus, ja cilvēki ne vienmēr piepūlas un paziņo varas institūcijām, ka atstāj savu dzimteni?
contiune reading >>
Nosacīti ap šo laiku Geocaching aprit 10 gadu jubileja, jo 2000. gada 1. maijā tika atvērta satelītu sistēma, ar kuras palīdzību nu arī civilie pilsoņi var piekļūt GPS servisam. Šajā sakarā Stokholmā noritēja īpašs 10 Years! Event Cache pasākums par godu šai 10 gadu jubilejai. Tas sākās pie pirmā Zviedrijā izveidotā ģepslēpņa, kurš šobrīd nu jau atrodas arhivētā stāvoklī.
Dalībniekiem tika izdalīts saraksts ar īpaši notikumam izveidotiem un nesen paslēptiem slēpņiem, kurus vajadzēja sameklēt.
contiune reading >>
Ar draugiem nesen diskutējām par to, cik dažādas ir frāzes, ko kādam saka pēc šķaudīšanas. Pie mums pieņemts teikt “Uz veselībām!”, bet angliski “God bless you!” vai īsajā formā “Bless you!”. Tā nu diskutējām, kā kurā valstī pieņemts un nonācām pie secinājuma, ka varbūt būtu jālieto Seinfelda šovā ieteiktais variants “You’re so good looking!”, kas pēc Džerija domām patiešām liktu šķaudītājam sajusties labāk nekā jau nodrāztais “God bless you!”:
Tiesa, kā var redzēt tālāk šovā, tas diezko nepalīdz:
contiune reading >>
Falafel ir tāds interesants ēdiens, kas pagatavots no chickpeas. Es pat īsti nezināju, kā tos sauc latviski, tāpēc nācās paguglēt, lai noskaidrotu, ka tie ir turku zirņi jeb saukti arī par aunuzirņiem. Katrā gadījumā nav tik ļoti svarīgi, kas tie ir par zvēriem, cik tas, ka jau labu laiku ejot garām iestādījumam, kas saucas Falafelkungen, vienmēr biju gribējis iegriezties un pamēģināt, kā tad tie īsti garšo, diemžēl nekad tā īsti tas nebija izdevies.
contiune reading >>
Lasīju šo virsrakstu un smaidīju, skan kā uz kāda jauna tirdzniecības centra atklāšanu. Tālāk vēl varēja ierakstīt, ka līdz pat Jāņiem piedāvās iepazīšanās cenas un neticamas atlaides. Patiesībā šis būtu lielisks virsraksts potenciālai ziņai iekš patiesi.lv.
contiune reading >>
Gandrīz visa saražotā elektroenerģija Latvijā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus – vēju un ūdeni, jo savu resursu, no kā būtu vērts ražot elektrību, piemēram, akmeņogļu, mums vienkārši nav. Lielākā daļa saražotās elektrības nāk tieši no HES jeb hidroelektrostacijām. Viena no lielajām ir Pļaviņu HES, kura ir ne tikai lielākā HES Latvijā, bet arī viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā. Tās jauda ir 868.5 MW un gadā tā vidēji saražo 1.
contiune reading >>
Vakardien kopā ar draugiem apmeklēju Ray Cooney teātra izrādi Ja mana sieva uzzinās…. Izrādi spēlē Dailes teātrī Dž.Dž.Džilindžera režijas izpildījumā. Nebiju bijis uz teātri labu laiku, patiesībā šī bija tikai trešā nopietnā teātra izrāde manā dzīvē. Pirmā bija vēl skolas laikā apmeklētā, Valmieras teātrī uzvestā izrāde Vilkate. Nezinu vai nebiju vēl pietiekami izaudzis vai vienkārši nepaveicās ar izrādi, bet kopš tās reizes mani teātris vairs tik ļoti nesaistīja. Nesen gan biju aizgājis uz Alu cilvēku, bet uztvēru to vairāk kā savādāku teātri, katrā gadījumā necerēju neko tādu sagaidīt Dailes teātrī.
contiune reading >>
Bomži jeb bezpajumtnieki mēdz iedalīties dažādās kategorijās – ļaunie un labie, agresīvie un mierīgie, kārtīgie un nekārtīgie. Katram, iespējams, ir sava pieredze ar šo sabiedrības slāni, katram pret viņiem ir savādāka attieksme, tomēr ir viena liela iezīme, kas raksturīga lielākajai daļai no viņiem un to mēs redzam gandrīz katru reizi, kad ieraugām bezpajumtnieku. Patiesībā tieši pēc šīs uzvedības iezīmes mēs visbiežāk atpazīstam bezpajumtniekus. Tā ir pudeļu jeb tukšās taras vākšana. Viņi izvilks to no atkritumu konteineriem, viņi atradīs to krūmos un mežos, un visbeidzot viņi atradīs to arī tavos nešķirotajos (ja nu gadījumā tu vēl tos nešķiro) atkritumos.
contiune reading >>
Pagājusī nedēļa pagāja diezgan klusi, jo apmeklēju pasaulē lielāko ikgadējo datortehnoloģiju izstādi Hannoverē CeBIT 2010. Tās apmērus ir grūti aprakstīt, bet, lai radītu priekšstatu, iedomājieties Skonto halli un tad pareiziniet to ar 50. Izstādes teritorijā pat bija divas autobusu līnijas, lai būtu vieglāk pārvietoties no halles uz halli. Pilsētā izstādes laikā pat ir speciāla vilcienu līnija, kas kursē no Lidostas līdz Messe (CeBIT norises vieta). Turklāt pilsētā ir vairākas metro līnijas, kurās kursē divi metro, piemēram, 8 un 18, bet 18 vai 8 (īsti neatceros kurš) kursē tikai tad, kad Messe notiek izstādes.
contiune reading >>
Viena no visu laiku vislabāk novērtētajām īsfilmām ir Mark Osborne 1998. gada īsfilma More. Filma tika veidota 9 mēnešus, bet tajā sešās minūtēs tiek parādīts tas, cik ļoti cilvēks (attēlots kā mistisks radījums) dzīves laikā var izmainīties. Filma parāda to, ka, kaut ko iegūstot, mēs kaut ko arī zaudējam un to, ka, lai arī cik ļoti vēlētos, mēs nekad vairs nevarēsim atgriezt sevī bērnības sajūtas un labo pasaules uztveri.
Skatāmies īsfilmu, kurai fonā skan lieliski piemeklētā New Order dziesma Elegia no 1985.
contiune reading >>
Lai arī pagaidām ar kreditoriem man problēmu nav bijis, ne reizi vien esmu iedomājies, ko es darītu, ja nevarētu vairs atmaksāt aizdevumus un vēlētos pazust no kreditoru redzesloka. Iedomāsimies situāciju, ka mans kredītā iegādātais dzīvoklis ir zaudējis savu vērtību tik tālu, ka vairs nespēj nosegt manas kredītsaistības. Nē, patiesībā te pat nav nekas jāiedomājas, jo tā jau ir realitāte – lai arī neiegādājos savu dzīvokli pašos augstākajos “ziedu laikos”, bet brītiņu pirms tam, tāpat tas vairs nav tik vērtīgs, lai nosegtu manas kredītsaistības.
contiune reading >>
Biju dzirdējis par sportošanu pilsētvidē un redzējis parkour video, tomēr nezināju, ka priekšgājēji šādām izdarībām patiesībā ir tā sauktie chinners. Chinners ir cilvēku grupa, kas nodarbojas ar chin-up, lai uztrenētu vienu konkrētu muskuļu grupu, turklāt dara to pilsētvidē visneparastākajos veidos. Un izrādās, ka šogad Stokholmas Ung08 festivāla ietvaros būs arī čempionāts šajā nodarbē. Tas norisināsies pašā pilsētas centrā Kungsträdgården no 11. līdz 15. augustam, tā kā, ja sanāk būt Stokholmā, noteikti iesaku piekāpt un pavērot – tam jābūt interesanti.
contiune reading >>
Vai jums ir gadījies ielikt saldētavā aliņu, lai atdzesētu, bet atcerēties par to tikai pēc pāris dienām? Nu tad ziniet, man tā gadījās :) Izņemot to ārā, tas, protams, bija sasalis vienā lielā ledus klucī un, lai to iztukšotu, atstāju to nedaudz atlaisties. Tomēr tas ātri vien spēcīgi norasoja, tāpēc nedaudz paspēlēties ar fotokameru un nobildēt to, jo tas tiešām izskatījās ļoti kārdinoši tveicīgā vasaras dienā.
Starp citu, vai jums ir zināms, kā alus mainās pēc sasaldēšanas?
contiune reading >>
Visi jau esam pieraduši pie Google Maps kartēm un lietojam tās ikdienā. Tāpat arī pēdējā laikā var atrast reto telefonu, kuram jau nebūtu uzinstalēta programma Google Maps Mobile. Programma ir lieliska un tiešām ļauj mums izmantot Google kartes praktiski jebkurā telefonā, kurš atbalsta JAVA programmas. Tomēr tam visam ir kāds mīnuss – dati šīm kartēm tiek ņemti no interneta, kas nozīmē, ka mums ikreiz, kad aplūkojam karti, jāmaksā par datu pārraidi.
contiune reading >>
Kurš ir labākais Latvijas operators pēc datu pārraides izmaksām, atrodoties ārvalstīs? Ja agrāk es tam nepievērsu būtisku uzmanību, tad šobrīd, kad pusi no manas rēķina summas sastāda datu pārraides izmaksas, es šo jautājumu papētīju sīkāk.
Agrāk man likās, ka lietot internetu telefonā ir kaut kas izteikti pretdabisks un neērts. Savā ziņā man arī bija taisnība, jo telefoni vēl nebija tik ļoti attīstījušies un bieži aizrijās ar web lapu sarežģītību, failiem, kas lielāki par pārdesmit kilobaitiem, ātrdarbību un, protams, arī datu pārraides izmaksām.
contiune reading >>
UPDATED 2010-09-27: Tā kā šis vēl joprojām ir viens no apmeklētākajiem rakstiem manā bloga, bet negribu likt cilvēkiem vilties, tad pievienoju šo update informāciju. Kartē atzīmētās bezmaksas autostāvvietas ir pagātne un lielākā daļa no tām vairs neeksistē, tomēr raksts vēl joprojām ir aktuāls un tajā tiek gudri spriedelēts, kā palielināt savu iespējamību novietot automašīnu Rīgas centrā bez maksas. Pats jau vairāk kā gadu Latvijā nedzīvoju, tāpēc arī man tas vairs nav aktuāli un informāciju par stāvvietām neatjaunoju.
contiune reading >>