Parasti velosipēdam saslēdzu tikai aizmugurējo riteni. Tā Zviedrijā dara lielākā daļa cilvēku un tas tiek atzīts par pietiekami drošu veidu, lai kāds ar tavu braucamo tā vienkārši neaizripinātos prom. Tomēr, ja es to atstāju kaut kur uz ilgāku laiku par pāris dienām, tad gan to parasti pieslēdzu arī pie kaut kā ne tik viegli pārvietojama. Šāda vajadzība radās arī pagājušajā piektdienā, kad man vajadzēja atstāt savu braucamo uz 4 dienām, tāpēc pieslēdzu to pie velonovietnes ar ķēdi un piekaramo atslēgu, kā arī saslēdzu aizmugurējo riteni.
contiune reading >>
Nesen atgadījās kāds interesants notikums. Veicu pirkumu pie pasaules lielākā online tirgotāja – Amazon, bet pēc pāris dienām pamanīju, ka cits internetveikals tai pašai precei ir nolaidis cenu vēl nedaudz zemāk. Tā kā pie Amazon biju pasūtījis vairākas preces, tad negribēju atcelt vienu no precēm un pasūtīt citur, bet arī atstāt to tā negribējās, jo arī 20$ tomēr ir nauda.
Sazinājos ar Amazon klientu servisu, jeb pareizāk sakot viņi sazinājās ar mani, lai pateiktu, ka “rūpējas par manu pasūtījumu”.
contiune reading >>
Īsāk sakot, pieķēru sevi pie domas, ka, regulāri ceļojot un iepērkoties ārzemēs, visu laiku nākas maksāt komisijas maksu kā par valūtas konvertāciju, tā par naudas izņemšanu no bankomāta. Nav jau lielas tās izmaksas – par valūtas konvertāciju 1.5%, bet par naudas izņemšanu liberālas 35 kronas (2.8 Ls) neatkarīgi no izņemtā naudas daudzuma. Tomēr kāpēc maksāt, ja var nemaksāt? Tā nu es devos savas ideālās kredītkartes/debetkartes meklējumos, un jau pēc neilga laika uzgāju karti, kurai nav ne gada maksas, ne valūtas konvertācijas maksas, ne komisijas maksas par naudas izņemšanu no bankomāta, vienalga vai tā ir Zviedrija vai cits pasaules nostūris, turklāt tai ir pieejams bezprocentu kredīts līdz 60 dienām (līdz nākamā mēneša beigām).
contiune reading >>
Bieži gadās lasīt par pasaules dārgākajām valstīm vai pilsētām. Tiek pat sastādīti dažādi topi ar dažādu pilsētu dzīvošanas izmaksām. Gandrīz vienmēr šo topu augšgalā manāma Londona, tomēr tieši šīs pilsētas godpilno augsto vietu es gribētu apstrīdēt. Jā, vidēji tā varbūt arī sanāk viena no dārgākajām, tomēr, manuprāt, tajā ir diezgan liela plaisa starp to, kā dzīvo vistaupīgākie un visizšķērdīgākie. Te es īpaši vēlos uzsvērt, ka nerunāju par nabagajiem un bagātajiem, jo mans uzskats ir, ka pastāv iespēja dzīvot arī ar ierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem, būtiski nezaudējot dzīves kvalitāti.
contiune reading >>
Tā kā emigrācijas tēma man ir diezgan tuva, tad izlēmu papētīt, kur šobrīd dzīvo mani bijušie klasesbiedri un klasesbiedrenes. Par visiem informāciju iegūt neizdevās, bet izrādās, ka no divdesmit pieciem, par kuriem man ir diezgan liela pārliecība, septiņi šobrīd vairs nedzīvo Latvijā. Tātad 28% no manas bijušās klases ir aizbraukuši prom no Latvijas. Te tev nu bija tautas saskaitītie divi miljoni. Labi, iespējams, ka šis skaitlis nav nemaz tik aplams. Īpaši ņemot vērā manis iepriekš veikto pētījumu par patiesajiem emigrācijas apmēriem Latvijā, kurā (diezgan precīzi) prognozēju, ka no Latvijas aizbraukuši aptuveni 250 tūkstoši iedzīvotāju.
contiune reading >>
Nu jau aptuveni divas nedēļas mokos ar kaut kādu šausmīgu vīrusu vai baktēriju, kas ir pārņēmusi mana organisma elpceļu sistēmu. Pastāv pamatotas aizdomas, ka tās varbūt ir bijušas pat divas secīgas infekcijas. Pēdējās 5 dienas man ir pilnībā pazudusi smaržas un garšas sajūta. Nav jau nekāds brīnums par to garšas sajūtu, ņemot vērā, ka patieso ēdiena garšu mēs sajūtam ar tā smaržu (http://www.youtube.com/watch?v=2-x9E1xUxqc via @janiskr). Un ar “pazudusi” es domāju tā pa nopietnam pazudusi.
contiune reading >>
Dzīvojot Zviedrijā, nākas pielāgoties Zviedrijas laika ritumam un arī zviedru brīvdienām. Tā, piemēram, laikā, kad latvieši svin 18. novembri, man jādodas uz darbu, savukārt tad, kad latviešiem jāstrādā, man iespējams ir brīvdienas. Tā arī šoreiz, apvienojot pāris brīvās dienas ar pāris atvaļinājuma dienām, sanāca brīva nedēļa, ko izlēmām pavadīt Latvijā. Ja labi sagatavojas, tad šādā īsā laika posmā iespējams sadarī diezgan daudz lietu, ko ikdienā varbūt nepagūsi. Bijām aizstaigājuši līdz Innocent Coffee kafejnīcai un beidzot apmeklējām arī slaveno Kalnciema tirdziņu.
contiune reading >>
Ja agrāk skatījos uz fotogrāfijām ar pārkrautiem velosipēdiem ar zināmu jautrību, tad pēdējā laikā man tā ir kļuvusi par realitāti. Jūtos tā, it kā būtu tikko izbraucis no kādas Indijas šķērsielas, tikai atšķirība ir tāda, ka atrodos Zviedrijā un te tā braukt nav pieņemts.
Sāku pārvietoties tikai ar velosipēdu no šī gada februāra, kad darbā man atņēma stāvvietu un nebija vairs, kur novietot savu auto. Neilgi pēc tam šķīros arī no savas automašīnas.
contiune reading >>
Fona mūzika: Kings of Leon – The End.
Bija vēls sestdienas vakars. Visu iepriekšējo dienu un nakti bija lijis stiprs lietus, tomēr mēs saņēmāmies un devāmies sameklēt multislēpni ar nosaukumu Mr. Pettifoggers NIGHTmare No 1. Tas atrodas pie Sandasjön ezera, kas, savukārt, atrodas Nakas rezervāta meža vidū. Todien mūsu rīcībā bija auto, tāpēc bija jāizmanto izdevība un jādodas uz šo rezervātu tieši tad, neskatoties uz ne pārāk labvēlīgajiem laikapstākļiem. Aprakstā bija minēts, ka slēpni ieteicams ņemt naktī, jo starp tā daudzajiem posmiem izvietoti miniatūri atstarotāji, kurus dienas laikā ieraudzīt būtu praktiski neiespējami.
contiune reading >>
Parunāsim par multikulturālismu. Tēma īpaši aktuāla kļuvusi pēdējā laikā, Londonas grautiņu ietekmē. Tomēr es negribu diskutēt par Londonu. Tāpat jau ir skaidrs, ka neba nu imigranti ir tie lielākie nekārtību rīkotāji. Tā vietā es padalīšos ar savu pieredzi par dažādu tautību sastaptajiem cilvēkiem tepat Stokholmā, pērkot un pārdodot lietas sludinājumu serverī. Stāsts par nigēriešiem raksta beigās – saldajā ēdienā.
Pirmā šāda veida saskare man bija, pērkot fotoaparātu no kāda irāņa. Kā pēcāk izrādījās, tad viņš bija ārsts un pirkšanas brīdī bija izbraucis no Zviedrijas uz kādu konferenci, tāpēc darījumu reāli noslēdzu ar viņa dēlu.
contiune reading >>
Šogad Jāņus svinējām nedaudz savādāk kā ierasts – kopā ar portugāļiem Latvijā. Bijām viņus uzaicinājuši uz Jāņu svinībām Latvijā vēl pagājušajā gadā, kad kopīgi pavadījām vasaras saulgriežus Stokholmas arhipelāgā. Toreiz viņiem stāstījām, cik daudz dažādu tradīciju latviešiem ir un viņi bija ļoti ieinteresēti tās visas izmēģināt. Dažreiz nāk tikai par labu veidot arī kādus tālejošākus plānus, pat, ja tas ir gadu vai vairāk uz priekšu.
Kopā pavadījām Latvijā gandrīz nedēļu un tāpēc izmantojām izdevību iepazīstināt viņus ne tikai ar saulgriežu tradīcijām, bet arī ar mūsu dzimteni.
contiune reading >>
Atceroties studiju laikus, kas pavadīti Latvijas Universitātes datorikas fakultātē, sāku pārdomāt, kas man palicis atmiņā no pasniedzējiem, kursa biedriem un studijām kā tādām.
Pamēģināju ielogoties savā LUIS sistēmā un, patiesi, izdevās. Skatos, kas tur mainījies. Nākusi klāt E-Bibliotēka, patīkami, epasts nedarbojas, izmet kārtējo Oracle kļūdu, bet tas jau pierasti. Savādāk viss gandrīz kā vecajos labajos laikos, kad back poga nedarbojās un ik pa 10 minūtēm bija kaut kas jānospiež. Pat visa mana personīgā informācija pieejama, ieskaitot steidzīgā fotogrāfa uzņemto portretu manai studenta apliecībai.
contiune reading >>
Tā kā milezs vietā uzdeva jautājumu par to, kur palikuši jauni ieraksti, centīšos uz to atbildēt, lai nezaudētu daļu savu pastāvīgo lasītāju. Jaunie ieraksti krājas melnrakstu mapē un gaida, kad viņus kāds pabeigs un nopublicēs. Jāatzīst, ka pēdējā laikā esmu padevies slinkumā un tik tiešām neko jaunu uzrakstījis neesmu. Kopš pēdējā ieraksta pagājis precīzi mēnesis. Saka, ka, tā kā gadu iesāksi, tā arī pavadīsi, bet neesmu māņticīgs un tam neticu. Starp citu, runājot par māņticību, man te visi pazīstamie rumāņi sacēluši haju par to, ka Rumānijā grasās ar nodokli aplikt raganas jeb nākotnes pareģotājus.
contiune reading >>
Kas tik viss nenotiek mums apkārt. Pamanījis, ka ūdenskrānā mazinājies spiediens, pēc laika ieraudzīju, ka blakus esošā iela pārvērtusies par upi. Visas ielas platumā straumēm tecēja ūdens, kuru es cerēju sagaidīt tekam no krāna. Uz brīdi sajutos kā applūdušas mājas ieslodzītais. Zemāk video.
Floods in Stockholm from Andris Liedskalnins on Vimeo.
contiune reading >>
Beidzoties burāšanas sezonai, palīdzējām draugu jahtai nocelt mastu un sagatavot to ziemošanai. Zviedrijā tā ir ikgadēja procedūra pirms aukstā laika iestāšanās – tiek nocelts masts un pati jahta tiek izcelta krastā, jo ziemas laikā ūdens aizsalst un var nopietni pabojāt jahtu. Savukārt, iestājoties pavasarim tiek darīts pretējais – jahta tiek iecelta ūdenī un tai tiek uzlikts masts, un tā tas atkārtojas no gada uz gadu, pa vidam arī pārklājot jahtu ar svaigas krāsas un citu aizsarglīdzekļu kārtu.
contiune reading >>
Šodien devāmies uz Latvijas vēstniecību, lai izmantotu savas pilsoņu tiesības un nobalsotu 10. Saeimas vēlēšanās. Šī bija arī pirmā reize, kad apmeklēju Latvijas vēstniecību Stokholmā. Tā iekārtota senatnīgā brūnganu ķieģeļu ēkā, Odengatan 5. Jau pa ceļam varēja manīt daudzus jo daudzus latviešus, kas virzījās uz vēstniecības pusi. Pirms tam tviterī salasījos, ka daudzās vietās esot rindas, tāpēc nezināju, ko gaidīt te. Nonākuši pie vēstniecības ēkas, kas atrodas turpat blakus Brazīlijas vēstniecībai, vērām vaļā smagnējās koka durvis un kāpām augstāk pa kāpnēm.
contiune reading >>
Sanāca ar vienu ceļojumu pieveikt vairākas lietas savā 101 lietas sarakstā – noiet Kungsleden dabas taku (vismaz daļu), pabūt aiz polārā loka, kā arī pavadīt vismaz nedēļu bez interneta. Par ceļojumu aiz Ziemeļu polārā loka jau rakstīju, tagad uzrakstīšu arī par interneta neesamību, drīzāk tā būs tāda kā maza atskaite jeb ķeksītis, ka tas ir padarīts. Tas, protams, nav nekas graujošs un tehniski vai morāli sarežģīts, daži varbūt to pielīdzinās aiziešanai uz veikalu pēc piena, bet es tomēr gribēju pamēģināt – kā tas ir dzīvot nošķirtam no informācijas plūsmas, jo kā avīzes drukātā formā nelasu un arī TV neskatos nu jau 4 gadus.
contiune reading >>
Esmu nodzīvojis Zviedrijā jau veselu gadu, bet kā neesmu, tā neesmu iemācījies normāli runāt zviedriski. Varbūt pie vainas tas, ka darbs ir angļu valodā, vai arī tas, ka vietējie paši labprātāk ar mani runā angļu valodā. Piemēram, ja ieeju veikalā un mēģinu runāt zviedriski, tad zviedri, jūtot, ka esmu iebraucējs un runāju viņu valodā ar grūtībām, paši pārslēdzas uz angļu valodu. Galu galā Zviedrija ir pasaulē pirmajā vietā pēc angliski runājošo iedzīvotāju īpatsvara starp valstīm, kurās angļu valoda nav oficiālā valsts valoda.
contiune reading >>
Esmu Swedbank klients jau kopš 2000. gada, kad viņi, toreiz vēl zem nosaukuma Hansabank, mani savervēja ar bezmaksas vidusskolas absolventu komplektu. Visus šos gadus esmu bijis viņu uzticīgs klients. Jā, bija šis tas, kas viņiem piekliboja, reizēm depozītu procenti bija zemāki nekā citviet, bet neba tas bija man galvenais uzticības izrādīšanas iemesls. Mans galvenais arguments bija ērta un plaša pakalpojumu klāsta nodrošināta internetbankā, ko viņi arī godam darīja. Varbūt tāpēc mani arī piemeklēja šī liksta, jo cik gan ilgi viss varēja notikt bez vērā ņemamām ķibelēm.
contiune reading >>
Ferma iekš draugiem.lv ir diezgan bezjēdzīga laika nosišana, domāju, par to nav jāpārliecina pat paši fermas spēlētāji, kuri lieliski apzinās, cik nelietderīgi tas ir. Lielisku parodiju par farmville (facebook versija) var noskatīties te.
Kā redzams video, tad fermošana ir ļoti laba nodarbe – nu gluži kā īstā ferma, tikai bez reāliem augļiem. Tad nu nolēmām ķerties pie īstās fermošanas tepat dzīvoklī, iestādot kādus zaļumus podiņā uz saulainas palodzes. Ja nemaldos, tad vienā no pirmajiem fermas līmeņiem visizdevīgāk ir stādīt dilles, kuras visīsākajā laikā dod vislabāko ražu.
contiune reading >>
Nesen noskatījos Ivara Zviedra dokumentālo filmu Bēgums par latviešu emigrantiem jeb tā sauktajiem “gliemežu vācējiem”. Filmu var noskatīties sekojošā adresē, kas, acīmredzot, ir ierakstīta LNT translācija:
http://stagevu.com/video/iqrwzzzchxpw
Dažādus rakstus par filmu var palasīt gan baltic-ireland.ie, gan laikrakstā sveiks.ie, tai skaitā arī interviju ar pašu filmas režisoru vēl pirms filmas iznākšanas. Filmas režisors ir arī televīzijas sēriju SIBĪrija līdzautors, padarot šo kā savu turpinājumu izpētei par latviešu gaitām Īrijā. Par ko tad īsti ir filma?
contiune reading >>
Šodien kārtējo reizi pārliecinājos, ka dažreiz ir labāk vienkārši noskatīties uz citu problēmām nevis censties tiem palīdzēt. Jau atkal guvu žults devu, kad viss ko es vēlējos darīt, bija palīdzēt nedaudz apjukušiem tūristiem. Acīmredzot viņiem mana palīdzība nešķita vajadzīga, lai gan patiesībā viņi no tās izvairījās tikai tādēļ, ka uzskatīja mani par kādu krāpnieku vai spekulantu.
Staigājot pa Līvu laukumu Vecrīgā un gaidot draudzeni, pamanīju ka zviedru tūristu pārītis mīņājas pie valūtas maiņas punkta; vīrs vairākas reizes sūta sievu iekšā un abi kaut ko cītīgi rēķina.
contiune reading >>
Updated 2010.04.25: Beidzot saraksts pabeigts pilnībā un nopublicēts. Turpmāk automātiski tiks pieliktas arī saites uz atbilstošajiem ierakstiem.
Updated 2010.04.28: Tā kā sarakstā bija iezagusies kļūda un bez interneta nedēļu dzīvot bija plānots divas reizes, tad viena no šīm lietām tika aizstāta ar Kažes izdomāto lietu – 3000 km ar velo vienā gadā. Pagaidām nemāku spriest, vai tas ir daudz vai maz, bet ar velo gribās braukt vairāk nekā es to reāli daru.
contiune reading >>
Šodien noskatījos jaunāko The Amazing Race sēriju, kurā viens no uzdevumiem Hamburgā bija apēst vienu šķīvi ar sautētiem skābiem kāpostiem. Tas bija jāizdara abiem komandas dalībniekiem kopā, bet paskatoties uz porciju man likās, ka man pat vienam tur nebūtu īsti ko iesākt. Viena dalībniece izteicās, ka tā ir nastiest thing she has ever tried. Vai tiešām tas ir kaut kas tik drausmīgs? Jāpiebilst, ka viena komanda uzdevumu tā arī nepievieca. Arī pagājušajā nedēļā, kad, esot Vācijā, kopā ar draugiem aizgāju uz kārtīgu vācu krogu iedzert alu un uzēst sautētus kāpostus ar desiņām, portugāļiem šis gardums ne pārāk gāja pie sirds.
contiune reading >>
Vakardiena iesākās ļoti interesanti, ar 15.9 grādu aukstumu telpā, jo par siltumu to laikam vairs īsti nevar nosaukt, īpaši, ja ārā tajā pat laikā ir jau plus 1.5 grādi pēc Celsija skalas. Sinoptiķi jau brīdināja par pavasara milzīgajiem plūdiem, bet kamēr tie nav pienākuši, es to laižu gar ausi. Patiesībā viss sākās jau trešdienas vakarā, kad daži no radiatoriem bija knapi remdeni, īpaši par to nesatraucos un devos gulēt, bet no rīta mani pārsteidza liels aukstums un pilnīgi auksti radiatori.
contiune reading >>
Mani vienmēr ir vilinājis neaizsniedzamais – kaut kas tāds, ko sasniedzot, jāpārvar lielākas vai mazākas grūtības. Tieši pirms pusotra gada biju nolēmis ar velosipēdu apbraukt apkārt Latvijai, braucot pēc iespējas tuvāk tās robežai. Patiesībā man ir grūti nosaukt iemeslu, kāpēc vēlējos to izdarīt, vienkārši iekšēji bija tāda sajūta, ka es to vēlos – ne tāpēc, lai citiem kaut ko pierādītu, bet vairāk tāpēc, lai pats sev pierādītu, ka to spēju, un lai saprastu, ka dzimtene, kurā esmu piedzimis un uzaudzis nemaz nav tik maza un vienmuļa.
contiune reading >>
Pirms kāda laika biju iesācis melnrakstu rakstam par to, ka pienākusi kārtīga ziema, bet kā izrādās, tad tāda kārtīga ziema vēl nemaz nebija pienākusi. Pilnīgi baidos tagad publicēt šo rakstu, jo ir bail, ka tas varētu piesaukt īstu ledus laikmetu. Jā, ziema ir atnākusi, un ar to laikam nevienu vairs nepārsteigšu. Šī ir tāda ziema, kādu es atceros no savas bērnības, kad sniegs ziemā bija normāla parādība un kad man nebija jādodas uz skolu, ja temperatūras stabiņš noslīdēja zem -20 vai -25 grādiem.
contiune reading >>
Ejot pa ielu Zviedrijā laikā pirms Ziemassvētkiem var redzēt, ka gandrīz katrā logā ir iekārta kāda Ziemassvētku atribūtika un populārākā no tām ir liela papīra zvaigzne, kurā iekšā ir lampiņa, kas izgaismo zvaigzni no iekšpuses. Tādas zvaigznes var nopirkt veikalā, bet var arī pagatavot pats, ko es arī izdarīju, lai radītu Ziemassvētku noskaņu arī mūsu logā. Tiesa, pagaidām zvaigzne nav izgaismota, bet domāju to ar laiku mainīt. Tālāk aprakstīšu, kā pašam pagatavot šādu zvaigzni.
contiune reading >>
Tuvojoties Ziemassvētkiem un svinot 2. adventi, ienāca prātā doma uzcept kanēļmaizītes, jo kanēļa smarža man vienmēr saistījusies ar Ziemassvētkiem. Varbūt tas ir tāpēc, ka bērnībā mamma man lika rīvēt kanēli, kas kā varat nojaust nebija no tiem patīkamākajiem darbiem, ja varat iedomāties, cik cietas ir kanēļa standziņas. Nezinu, vai padomju laikos nebija iespējams nopirkt jau maltu kanēli, vai tas bija deficīts vai arī mammai vienkārši bija milzīgi kanēļa standziņu krājumi, kurus pirms jaunā gada likt bērniem rīvēt, lai tie pārdomā visus pagājušajā gadā pastrādātos nedarbus.
contiune reading >>
Pirms neilga laika iegādājos iPhone… lietotu… saskrāpētu… un ne mirkli nenožēloju savu pirkumu. Patiesībā es pat priecājos par to, ka esmu nopircis jau saskrāpētu telefonu, jo tad vismaz man pašam nebūs jāsatraucas par to, ka varētu to nejauši nomest zemē, saskrāpēt vai vēl kādā veidā apskādēt. Jāatzīst, ka esmu diezgan pedantisks un sīkumains cilvēks un parasti man psiholoģiski ir diezgan grūti sākt lietot jaunas lietas, atņemt tām nevainību (lasīt – noņemt aizsargplēvi no telefona ekrāna).
contiune reading >>
Pirms ierados Stokholmā, domāju, ka dzīvesvietas atrašana nebūs problēma, ak vai, kā es kļūdījos. Tagad, satiekot jaunas sejas, tipiskais jautājums, ko man uzdod ir – “Dzīvot kur atradi? Uz cik ilgu laiku?” Kā izrādās, tad īres tirgus te nepavisam nav sakārtots. Jāsāk jau ar to, ka Zviedrijā daudzās sfērās ir diezgan izteikts sociālisms, piemēram, veļa gandrīz vienmēr tiek mazgāta mājas kopējā veļas mazgātavā. Tāda kā resursu koplietošana bieži sastopama arī citās jomās.
contiune reading >>
Nesen vienā kruīza tipa braucienā ar prāmi no Stokholmas uz Helsinkiem atgadījās interesants gadījums. Kā jau visos kruīza maršrutos, dažādu izklaides pasākumu tajos netrūkst un tādi bija arī šajā braucienā – franču dienas. Neliela dejotāju un akrobātu komanda kruīza laikā sniedza dažādus priekšnesumus, no kuriem viens bija kaut kas līdzīgs talantu atlases šovam. Pēc kārtas uz skatuves tika izsaukti trupas dalībnieki un viņiem bija jādemonstrē viņu īpašais talants. Kad bija pienākusi kārta un tika izsaukts viens no māksliniekiem, aizkulišu balss (iedomājieties aizkadra balsi no šova “Talantu fabrika”) teica: “You!
contiune reading >>
Šodien aprit tieši trīs mēneši kopš strādāju savā jaunajā darba vietā, kas atrodas ārpus Latvijas. Jā, esmu emigrējis, tomēr nekur tālu aizbraucis neesmu, strādāju tepat netālu – Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kas ir rokas stiepiena attālumā no Rīgas. Pateicoties Ryanair, šajos trīs mēnešos esmu jau divas reizes pabijis atpakaļ dzimtenē, par ko vecāki noteikti ir priecīgi. Šajā ziņā, problēmu nav – starp Rīgu un Stokholmu katru dienu kursē prāmis, ir vismaz 4 tiešie reisi dienā (trīs ar airBaltic, viens ar Ryanair, vasaras sezonā bija pat 2 reizes dienā), kā saka, katra rocībai un vajadzībām.
contiune reading >>
Līdz šim savus ceļojumus lielākoties biju veidojis pēc principa – jābrauc tur, kur lētāk, kur līdzekļi atļaus. Nebraucu, protams, “uz dullo”, tomēr, ja kaut kur bija jālido, tad parasti tas bija kāds no Ryanair maršrutu galapunktiem, uz kuru bija pieejamas lētas biļetes. Un tas, ko tur apskatīšu, tika noskaidrots tikai pēc tam. Tagad, uz to atskatoties, saprotu, ka tam bija gan savi plusi, gan savi mīnusi. Starp plusiem varētu pieskaitīt to, ka aizbraucu uz vietām, kuras savādāk iespējams nekad nebūtu apmeklējis, piemēram, Brēmene man atmiņā palikusi kā viena no top pilsētām.
contiune reading >>
Jau trešo gadu pēc kārtas izgāju tehnisko apskati ar pirmo reizi bez mazākajām problēmām. Jā, kā parasti, ielika vienu vieninieku par nenozīmīgu eļļas noplūdi motora rajonā, tomēr lielākā daļa auto, sasniedzot zināmu vecumu, arī sirgst ar šādu kaiti, tādēļ neuzskatu to par neko nozīmīgu. Pa šiem gadiem arī pašā auto nekas daudz nav ieguldīts – standarta eļļas, filtru maiņa, šogad nācās nedaudz sametināt izpūtēju un arī pielabot starteri, bet citādi mašīna brauc kā puķīte (diezgan muļķīgs teiciens, ja tā padomā, jo kur gan puķīte varētu braukt?
contiune reading >>