Parasti velosipēdam saslēdzu tikai aizmugurējo riteni. Tā Zviedrijā dara lielākā daļa cilvēku un tas tiek atzīts par pietiekami drošu veidu, lai kāds ar tavu braucamo tā vienkārši neaizripinātos prom. Tomēr, ja es to atstāju kaut kur uz ilgāku laiku par pāris dienām, tad gan to parasti pieslēdzu arī pie kaut kā ne tik viegli pārvietojama. Šāda vajadzība radās arī pagājušajā piektdienā, kad man vajadzēja atstāt savu braucamo uz 4 dienām, tāpēc pieslēdzu to pie velonovietnes ar ķēdi un piekaramo atslēgu, kā arī saslēdzu aizmugurējo riteni.
contiune reading >>
Veterns jeb zviedru valodā Vättern ir otrs lielākais ezers Zviedrijā. Tas atrodas Zviedrijas dienviddaļā, aptuveni 250 kilometru attālumā no Stokholmas. Katru gadu jūnija vidū ap to notiek velobraukšanas pasākums Vätternrundan, kura laikā braucēji no visas pasaules mēģina apbraukt ar velosipēdu apkārt ezeram. Šis ir garākais ar tik lielu dalībnieku skaitu organizētais atpūtas velobrauciens pasaulē un ik gadu tajā pulcējas ap 20 tūkstoši dalībnieku. Pirmais šāds brauciens notika 1966. gadā, un vēl joprojām ir 4 dalībnieki, kas tajā piedalījušies katru gadu.
contiune reading >>
Mājvietas meklēšana Zviedrijā ir diezgan sāpīgs temats. Esmu par to rakstījis jau iepriekš. Bieži vien realitāte izrādās tāda, ka lētāk ir nopirkt dzīvokli “kredītā” nekā īrēt. Tas gan šībrīža ekonomiskajā situācijā ir diezgan riskants solis, tomēr, ja esat nobrieduši iegādāties dzīvokli Zviedrijā, tad zemāk esošā informācija būs tīri praktiski ļoti noderīga, lai saprastu kas un kā ir jādara. Bet vispirms ir jāsaprot tas, ka jūs pirksiet nevis dzīvokli, bet gan dalību kooperatīvā, kas ļaus jums beztermiņā ilgi dzīvot šajā dzīvoklī.
contiune reading >>
Īsāk sakot, pieķēru sevi pie domas, ka, regulāri ceļojot un iepērkoties ārzemēs, visu laiku nākas maksāt komisijas maksu kā par valūtas konvertāciju, tā par naudas izņemšanu no bankomāta. Nav jau lielas tās izmaksas – par valūtas konvertāciju 1.5%, bet par naudas izņemšanu liberālas 35 kronas (2.8 Ls) neatkarīgi no izņemtā naudas daudzuma. Tomēr kāpēc maksāt, ja var nemaksāt? Tā nu es devos savas ideālās kredītkartes/debetkartes meklējumos, un jau pēc neilga laika uzgāju karti, kurai nav ne gada maksas, ne valūtas konvertācijas maksas, ne komisijas maksas par naudas izņemšanu no bankomāta, vienalga vai tā ir Zviedrija vai cits pasaules nostūris, turklāt tai ir pieejams bezprocentu kredīts līdz 60 dienām (līdz nākamā mēneša beigām).
contiune reading >>
Gatavojoties ziemas sezonai, šodien nopirku ziemas riepas velosipēdam. Tā kā kopš vasaras no automašīnas esmu atteicies pilnībā, tad šobrīd gandrīz visa pārvietošanās notiek tikai ar velosipēdu, tai skaitā ik dienu uz un no darba. Arī ziemā neplānoju to pārtraukt, jo ar sabiedrisko transportu nokļūšana līdz darbam (maršrutu nesakritības dēļ) aizņem tik pat daudz laikā, kā tad, ja dotos ar kājām, proti, 30 minūtes. Savukārt ar velosipēdu to var paveikt gandrīz tik pat ātri kā ar auto – nieka 12 minūtēs.
contiune reading >>
Bija 2012. gada 7. jūlijs, agrs sestdienas rīts, kad mēs sapakojušies devāmies uz jahtu piestātni, lai uzsāktu 9 dienu izbraukumu pa Stokholmas arhipelāgu. Plānos ietilpa izmest arī nelielu līkumu atklātā (Baltijas) jūrā, bet lielāko daļu laika tomēr bija paredzēts burāt salu aizsegā. Stokholmas arhipelāgs šādiem izbraukumiem ir ideāli piemērots – tas sastāv no aptuveni 30000 salveidīgiem veidojumiem un burāt šādā vidē garlaicīgi nepaliek praktiski nekad. Arī infrastruktūra tur ir attīstīta un viesostu (guestharbor), kur pārnakšņot, netrūkst.
contiune reading >>
Mani vienmēr ir tirdījusi doma veikt tādu kārtīgu Eiropas apceļošanu ar auto. Tomēr vienmēr, kad apsēžos un iespējamajam maršrutam sarēķinu veicamos kilometrus, secinu, ka tas aizņemtu pārāk daudz laika. Tāds kārtīgs Eiropas mēroga road trip prasītu vismaz 8000km. Un tas ir tikai tīrais maršruts, kam klāt jāpierēķina savi 20%, lai nobrauktu nost no lielajiem ceļiem un apskatītu ieplānotos objektus, kā arī savu tiesu paņems nomaldīšanās no pareizā ceļa. Kopā sanāktu gandrīz vai desmit tūkstoši kilometru.
contiune reading >>
Tā kā ir notikušas kardinālas izmaiņas mūsu autoparkā, tad drīzumā skatīsimies nevis uz benzīna, bet autogāzes cenām. Ja vien būtu, kur skatīties, jo izrādās, ka autogāze Zviedrijā nav tik populāra kā Latvijā vai, pasarg dievs, Vācijā. Te gan uzreiz jāprecizē, ka pastāv divu veidu autogāze – saspiesta dabasgāze (CNG jeb compressed natural gas) un sašķidrināta propāna gāze (LPG jeb liquified petroleum gas). Tieši LPG ir tā gāze, ko cilvēki Latvijā saprot ar vārdu autogāze.
contiune reading >>
Ja agrāk skatījos uz fotogrāfijām ar pārkrautiem velosipēdiem ar zināmu jautrību, tad pēdējā laikā man tā ir kļuvusi par realitāti. Jūtos tā, it kā būtu tikko izbraucis no kādas Indijas šķērsielas, tikai atšķirība ir tāda, ka atrodos Zviedrijā un te tā braukt nav pieņemts.
Sāku pārvietoties tikai ar velosipēdu no šī gada februāra, kad darbā man atņēma stāvvietu un nebija vairs, kur novietot savu auto. Neilgi pēc tam šķīros arī no savas automašīnas.
contiune reading >>
Fona mūzika: Kings of Leon – The End.
Bija vēls sestdienas vakars. Visu iepriekšējo dienu un nakti bija lijis stiprs lietus, tomēr mēs saņēmāmies un devāmies sameklēt multislēpni ar nosaukumu Mr. Pettifoggers NIGHTmare No 1. Tas atrodas pie Sandasjön ezera, kas, savukārt, atrodas Nakas rezervāta meža vidū. Todien mūsu rīcībā bija auto, tāpēc bija jāizmanto izdevība un jādodas uz šo rezervātu tieši tad, neskatoties uz ne pārāk labvēlīgajiem laikapstākļiem. Aprakstā bija minēts, ka slēpni ieteicams ņemt naktī, jo starp tā daudzajiem posmiem izvietoti miniatūri atstarotāji, kurus dienas laikā ieraudzīt būtu praktiski neiespējami.
contiune reading >>
Parunāsim par multikulturālismu. Tēma īpaši aktuāla kļuvusi pēdējā laikā, Londonas grautiņu ietekmē. Tomēr es negribu diskutēt par Londonu. Tāpat jau ir skaidrs, ka neba nu imigranti ir tie lielākie nekārtību rīkotāji. Tā vietā es padalīšos ar savu pieredzi par dažādu tautību sastaptajiem cilvēkiem tepat Stokholmā, pērkot un pārdodot lietas sludinājumu serverī. Stāsts par nigēriešiem raksta beigās – saldajā ēdienā.
Pirmā šāda veida saskare man bija, pērkot fotoaparātu no kāda irāņa. Kā pēcāk izrādījās, tad viņš bija ārsts un pirkšanas brīdī bija izbraucis no Zviedrijas uz kādu konferenci, tāpēc darījumu reāli noslēdzu ar viņa dēlu.
contiune reading >>
Viena no manām 101 lietām bija pamēģināt 10 jaunus restorānus. Tā kā ikdienā bieži uz restorāniem neeju, jo cenšos ietaupīt naudu sev svarīgākām lietām, piemēram, ceļošanai, tad šis bija kā dzinulis ieturēt maltīti ārpus mājas nedaudz biežāk. Restorānus ārpus Stokholmas neskaitīju, jo ceļojot tā vai tā nākas ēst.
Tad nu zemāk būs desmit (man) jauni restorāni Stokholmā:
Vapiano (karte, ap 100 SEK), itāļu
http://www.vapiano.se
Vapiano ir sākotnēji Vācijā izveidots itāļu ēdienu restorānu tīkls.
contiune reading >>
Dabas fenomeni mēdz izsist cilvēkus no viņiem tik ierastā ikdienas ritma. Tie liek cilvēkiem apbrīnot kaut ko neikdienišķu un nepierastu, piemēram, ziemeļblāzmas gaismas spēles debesīs. Personīgi man vienmēr bija kārojies ieraudzīt ziemeļblāzmu dzīvē, pārliecināties, vai tā tik tiešām ir tik iespaidīga un spoža, kādu to var vērot fotogrāfijās. Lai to noskaidrotu, noorganizējām kārtējo ceļojumu uz Zviedrijas ziemeļiem, kur bijām pabijuši arī vasarā. Ziemeļi vilināja ne tikai ar polārblāzmu, bet arī ar braucienu husky suņu pajūgā un citām ziemeļos pieejamajām izklaidēm.
contiune reading >>
Kas tik viss nenotiek mums apkārt. Pamanījis, ka ūdenskrānā mazinājies spiediens, pēc laika ieraudzīju, ka blakus esošā iela pārvērtusies par upi. Visas ielas platumā straumēm tecēja ūdens, kuru es cerēju sagaidīt tekam no krāna. Uz brīdi sajutos kā applūdušas mājas ieslodzītais. Zemāk video.
Floods in Stockholm from Andris Liedskalnins on Vimeo.
contiune reading >>
Šodien devāmies uz Latvijas vēstniecību, lai izmantotu savas pilsoņu tiesības un nobalsotu 10. Saeimas vēlēšanās. Šī bija arī pirmā reize, kad apmeklēju Latvijas vēstniecību Stokholmā. Tā iekārtota senatnīgā brūnganu ķieģeļu ēkā, Odengatan 5. Jau pa ceļam varēja manīt daudzus jo daudzus latviešus, kas virzījās uz vēstniecības pusi. Pirms tam tviterī salasījos, ka daudzās vietās esot rindas, tāpēc nezināju, ko gaidīt te. Nonākuši pie vēstniecības ēkas, kas atrodas turpat blakus Brazīlijas vēstniecībai, vērām vaļā smagnējās koka durvis un kāpām augstāk pa kāpnēm.
contiune reading >>
Nedaudz vairāk kā pirms diviem mēnešiem bijām devušies ceļojumā uz pašiem Zviedrijas ziemeļiem. Mērķis – noiet daļu no slavenās Zviedrijas dabas takas Kungsleden un uzkāpt augstākajā Zviedrijas kalnā – Kebnekaise. Kopumā ceļojums ilga 12 dienas, no kurām 9 tika aizvadītas ārpus mūsdienu civilizācijas – bez ceļiem, apdzīvotām vietām un lielākoties arī bez mobilo sakaru pārklājuma. Ceļojuma rezultāts beidzot ir tapis pieejams video formātā, ko varat noskatīties zemāk. Uz līdzpaņemto mantu svaru tika spēcīgi taupīts, tāpēc nekāds statīvs vai ārējais mikrofons līdzi ņemts netika.
contiune reading >>
Esmu nodzīvojis Zviedrijā jau veselu gadu, bet kā neesmu, tā neesmu iemācījies normāli runāt zviedriski. Varbūt pie vainas tas, ka darbs ir angļu valodā, vai arī tas, ka vietējie paši labprātāk ar mani runā angļu valodā. Piemēram, ja ieeju veikalā un mēģinu runāt zviedriski, tad zviedri, jūtot, ka esmu iebraucējs un runāju viņu valodā ar grūtībām, paši pārslēdzas uz angļu valodu. Galu galā Zviedrija ir pasaulē pirmajā vietā pēc angliski runājošo iedzīvotāju īpatsvara starp valstīm, kurās angļu valoda nav oficiālā valsts valoda.
contiune reading >>
Update 2011.09.22: Tā kā ekspotīcija ir ielikusi saiti uz manu rakstu un te varētu iegriezties nedaudz vairāk cilvēku kā parasti, tad sniegšu īsu svaigākās situācijas aprakstu. Jau gandrīz gadu SupremeCard un GoYada kartes vairs nav pieejamas. Man vienīgā zināmā MasterCard Prepaid karte Zviedrijā uz doto brīdi ir SpendOn Presentkort. To var iegādāties jebkurš (arī cilvēks bez Zviedrijas personas koda), tās maksimālā nominālvērtība ir 1500 SEK un tā ir derīga vismaz vienu gadu.
contiune reading >>
Atbraucot uz jaunu valsti un uzsākot tur dzīvi, nu nekādi nevar iztikt bez mobilā telefona. Tas būs vajadzīgs, lai noorganizētu tikšanās, pieteiktos darbā, noīrētu dzīvokli utt. Diez ko nopietni neizskatīsies un arī pa kabatu spēcīgāk sitīs, ja tiks zvanīts no Latvijā reģistrēta telefona. Bet kurš tad īsti būtu tas labākais pieslēgums vai priekšapmaksas karte, ko izvēlēties?
Īsumā, var teikt, ka ir gandrīz vai vienalga, kuru izvēlēties, jo to piedāvājums un cenas pārāk neatšķiras.
contiune reading >>
Nedēļas nogalē Stokholmā notika viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem pasākumiem Zviedrijā – tās bija princeses Viktorijas kāzas ar nu jau viņas esošo vīru – princi Danielu. Interesanti, ka princis Daniels ne ar ko īpašu zināms pirms tam nav bijis. Tomēr 2002. gadā viņš iepazinās ar princesi un kļuva par viņas personīgo treneri. Attiecības attīstījās, bet šķēršļus viņu precībām lika viņa ne tik dižciltīgās saknes. Tā nu pamazām viņš kļuva par sporta zaļu tīkla īpašnieku un vadītāju.
contiune reading >>
Pagājušā gada nogalē tika nolemts, ka laiks starp Zviedrijas nacionālo dienu, 6. jūniju, un Zviedrijas troņprinceses Viktorijas kāzām, 19. jūniju, tiks saukts par Love Stockholm 2010 dienām. Šo dienu ietvaros pilsētā tiks rīkoti dažnedažādi kultūras, mākslas, mūzikas, dizaina un kulinārijas pasākumi. Viens no šādiem pasākumiem ir fotogrāfa Tobias Hofsäss fotoizstāde Love Slussen.
Foto: Tobias Hofsäss
Tobias Hofsäss
http://tobiashofsaess.com/
Tobias ir 1973. gadā Hamburgā dzimis fotogrāfs un žurnālists, kurš savulaik arī nodzīvojis 12 gadus kontrastainajā Berlīnē.
contiune reading >>
Dzīvojot Stokholmā, nākas krietni vien pārdomāt, vai pārvietoties ar sabiedrisko transportu, vai automašīnu. Sabiedriskais transports te ir tik attīstīts un ērts, ka tā vien gribās mest auto pie malas un pārsēsties kādā ap 2000. gadu ražotā metro. Autobusi varbūt nav tik pievilcīgi, toties to ceļi šķērso pilsētu krustu šķērsu kā tādi zirnekļu tīkli. Vienīgais, kas attur no sabiedriskā transporta izmantošanas, ir tā cenas, kas ir dārgākās pasaulē rēķinot uz vienā piegājienā nobrauktiem 10 km.
contiune reading >>
Garajā nedēļas nogalē no 13. līdz 16. maijam devāmies ceļojumā ar auto uz Zviedrijas dienvidiem. Nedēļas nogale sanāca gara tāpēc, ka 13. maijā zviedri atzīmē Jēzus atdzimšanas dienu, bet nākamā diena ir brīva atslodzei pēc iepriekšējās dienas svinībām. Nekur tālu doties nevēlējāmies, bet arī veltīgi laiku izniekot nē, tāpēc izlēmām apskatīt tepat blakus esošos Zviedrijas dienvidus. Bija maija vidus un arī laikam nevajadzēja būt nemaz tik sliktam (uzsvars uz nevajadzēja). Par to, kā tas viss izvērtās, turpinājumā.
contiune reading >>
9. maijā Eiropas Savienībā svinama Eiropas Diena. Vikipēdijas rakstā minēts arī 5. maijs, tomēr es pieturos pie pirmā varianta. Arī mēs darbā atzīmējām šos svētkus ar kārtīgu tusiņu piektdienas, 7. maija, vakarā, kas patiesībā pat iekrita pa vidu abiem minētajiem datumiem, lai gan vienīgais iemesls, kāpēc svinības noritēja tieši šajā dienā, bija tas, ka tā bija piektdiena. Lai kā arī nebūtu, jāsaka, ka svētki, pateicoties visiem iesaistītajiem, bija godam izdevušies. Šis bija vairāk pasākums “no cilvēkiem priekš cilvēkiem” un savādāks tas nemaz nevarēja būt, jo kurš gan spētu sarūpēt ēdienus un dzērienus no visām Eiropas malām vēl labāk, ja ne paši šo valstu pārstāvji.
contiune reading >>
Šodien ir, bija un vienmēr būs pankūku diena. Kāpēc? Tāpēc, ka šodien ir ceturtdiena un ceturtdiena Zviedrijā jau no izseniem laikiem ir pankūku diena, kurā pusdienu galdā tiek likta zirņu zupa un pankūkas ar putukrējumu un ievārījumu. Šāda tradīcija radusies jau no senseniem laikiem, kad kalponēm puse ceturtdienas bija brīva, tāpēc ceturtdienās viņas pasniedza jau laicīgi pagatavoto zupu. Bet, lai nu ēdiens nebūtu tik pliekans, zviedri tam klāt ir pievienojuši arī pankūkas.
contiune reading >>
Falafel ir tāds interesants ēdiens, kas pagatavots no chickpeas. Es pat īsti nezināju, kā tos sauc latviski, tāpēc nācās paguglēt, lai noskaidrotu, ka tie ir turku zirņi jeb saukti arī par aunuzirņiem. Katrā gadījumā nav tik ļoti svarīgi, kas tie ir par zvēriem, cik tas, ka jau labu laiku ejot garām iestādījumam, kas saucas Falafelkungen, vienmēr biju gribējis iegriezties un pamēģināt, kā tad tie īsti garšo, diemžēl nekad tā īsti tas nebija izdevies.
contiune reading >>
Gluži kā Latvijā nu jau ikgadēji norisinās muzeju nakts, tā Stokholmā kaut kas līdzīgs šim pasākumam šogad būs kultūras nakts. Interesanti, ka Stokholmā šāda kultūras nakts tiks organizēta pirmo reizi, jo citās Zviedrijas pilsētās tādi pasākumi pastāv jau daudzus gadus. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka pieredzes trūkums liks vilties pasākuma apmeklētājiem, jo kā var lasīt projekta mājaslapā, tad tas būs kā kultūras pasākumu saldais krējums ar vairāk kā 300 dažādām aktivitātēm.
contiune reading >>
Stokholmā galvenokārt darbojas un konkurē divas lielas kruīza kuģu kompānijas, kuras nodrošina regulārus reisus pa Baltijas jūru – Tallink Silja un Vikingline. To lielākā konkurence vienmēr bijusi līnijā Stokholma – Helsinki un tāda tā ir vēl joprojām. Citi populārākie kruīza maršruti ir Stokholma – Tallina, Stokholma – Turku, Stokholma – Marienhamna, Stokholma – Rīga.
No Stokholmas lētāk
Interesants fakts, ko daudzi iespējams nezina ir tas, ka uzsākt ceļojumu Stokholmā bieži vien var būt daudz, daudz izdevīgāk nekā no otra maršruta galapunkta.
contiune reading >>
Ja nevēlies lasīt visu rakstu, bet tikai uzzināt par bezmaksas lietām, tad pārlec uzreiz uz zemāk esošo sadaļu Bezmaksas lietas.
Dažādas pilsētas piekopj dažādus tūristu apkalpošanas veidus. Ir pilsētas, kurās lielākā daļa muzeju ir bez maksas, piemēram, Londona, bet ir pilsētas, kur praktiski par visu apskates objektu apmeklēšanu ir jāmaksā, tomēr iegūt dažādu informāciju par pilsētu, tai skaitā kartes un citas lietas, var bez maksas. Šāda pilsēta ir arī Stokholma. Te viena tūrisma objekta apmeklēšana izmaksā aptuveni 10 EUR.
contiune reading >>
Stokholmā ir ļoti laba un attīstīta transporta sistēma. Izmantojot metro, autobusus un piepilsētas vilcienus var nokļūt jebkurā nepieciešamajā vietā, turklāt transporta tīkls krusto pilsētu krustu šķērsu visos virzienos. Cilvēks var smuki aiziet uz SL mājaslapu, kur tikai jāieraksta sākuma un beigu adrese, un viņam izmetīs teorētiski labāko variantu, kā veikt šo ceļa posmu ar sabiedrisko transportu.
Tomēr reizēm man gribas vienkārši paskatīties uz parastu karti, kur smuki pa ielām ir sazīmēti autobusu maršruti, to galapunkti un pieturas.
contiune reading >>
Stokholma, lai arī salīdzinoši neliela pilsēta, piedāvā iespēju nobaudīt gandrīz jebkuras tautības nacionālos ēdienus. Dažāda veida kafejnīcas, restorānus un bārus te var sastapt ik uz soļa. Patiesībā viena no biežākajām zviedru izklaidēm pēc darba dienas, īpaši tumšajos un garajos ziemas vakaros, ir vienkārša pasēdēšana kādā restorānā. Pa dienu šie restorāni parasti piedāvā tā saucamos dagens jeb komplekso pusdienu piedāvājumus, kad gandrīz jebkurā ēstuvē var paēst par aptuveni 70 kronām (5 Ls).
contiune reading >>
Šodien noskatījos jaunāko The Amazing Race sēriju, kurā viens no uzdevumiem Hamburgā bija apēst vienu šķīvi ar sautētiem skābiem kāpostiem. Tas bija jāizdara abiem komandas dalībniekiem kopā, bet paskatoties uz porciju man likās, ka man pat vienam tur nebūtu īsti ko iesākt. Viena dalībniece izteicās, ka tā ir nastiest thing she has ever tried. Vai tiešām tas ir kaut kas tik drausmīgs? Jāpiebilst, ka viena komanda uzdevumu tā arī nepievieca. Arī pagājušajā nedēļā, kad, esot Vācijā, kopā ar draugiem aizgāju uz kārtīgu vācu krogu iedzert alu un uzēst sautētus kāpostus ar desiņām, portugāļiem šis gardums ne pārāk gāja pie sirds.
contiune reading >>
Vakardiena iesākās ļoti interesanti, ar 15.9 grādu aukstumu telpā, jo par siltumu to laikam vairs īsti nevar nosaukt, īpaši, ja ārā tajā pat laikā ir jau plus 1.5 grādi pēc Celsija skalas. Sinoptiķi jau brīdināja par pavasara milzīgajiem plūdiem, bet kamēr tie nav pienākuši, es to laižu gar ausi. Patiesībā viss sākās jau trešdienas vakarā, kad daži no radiatoriem bija knapi remdeni, īpaši par to nesatraucos un devos gulēt, bet no rīta mani pārsteidza liels aukstums un pilnīgi auksti radiatori.
contiune reading >>
Ja runa iet par Stokholmu un IKEA, tad pirmais jautājums, kas ienāk prātā ir „Kura?”, jo Stokholmā ir divas IKEAs. Visi droši vien zina, ka IKEA nāk no Zviedrijas un tās nosaukums veidots no īpašnieka iniciāļiem (Ingvar Kamprad), fermas, kurā viņš uzaudzis (Elmtaryd), un dzimtā ciema (Agunnaryd) Zviedrijas dienvidos. Tomēr reti kurš zina par to, ka jau kopš agriem 80tajiem tā ir reģistrēta Nīderlandē un ar izcilu shēmošanu izvairās no nodokļu maksāšanu.
contiune reading >>
Tad, kad veiksmīgi nokļūts Stokholmā, atrasta mājvieta un nokārtoti citi sadzīviskie sīkumi, nonākam fakta priekšā, ka kaut kā pa Stokholmu būs arī jāpārvietojas – kāds tad ir labākais variants, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B. Kā vienmēr pastāv iespēja izmantot sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar personīgo auto. Taksometra pakalpojumus varētu atmest uzreiz, jo tie, līdzīgi kā Amsterdamā, ir ļoti dārgi un sabiedriskais transports ir attīstīts tik tālu, ka lielākā daļa iedzīvotāju dod priekšroku tam nevis braucienam ar taksometru.
contiune reading >>
Vai Ryanair paziņojums par to, ka pirmā bāze Centrāleiropā tiks atvērta Kauņā, ir zīme, ka tas aizies no Latvijas? Es domāju, ka nē, bet par to, ka reisu skaits no/uz Rīgu varētu stipri samazināties, esmu diezgan pārliecināts. To, ka šādas tādas izmaiņas jau bija paredzamas man bija skaidrs vēl pagājušā gada rudenī, kad reisu skaits no Rīgas uz Stokholmu tika samazināts no diviem uz vienu reisu dienā. Tajā brīdī es vēl apsvēru iespēju, ka tas saistīs ar ziemas sezonu, kad tūristu skaits samzinās, bet nu vairs par to neesmu drošs.
contiune reading >>
Mani vienmēr ir vilinājis neaizsniedzamais – kaut kas tāds, ko sasniedzot, jāpārvar lielākas vai mazākas grūtības. Tieši pirms pusotra gada biju nolēmis ar velosipēdu apbraukt apkārt Latvijai, braucot pēc iespējas tuvāk tās robežai. Patiesībā man ir grūti nosaukt iemeslu, kāpēc vēlējos to izdarīt, vienkārši iekšēji bija tāda sajūta, ka es to vēlos – ne tāpēc, lai citiem kaut ko pierādītu, bet vairāk tāpēc, lai pats sev pierādītu, ka to spēju, un lai saprastu, ka dzimtene, kurā esmu piedzimis un uzaudzis nemaz nav tik maza un vienmuļa.
contiune reading >>
Pirms kāda laika biju iesācis melnrakstu rakstam par to, ka pienākusi kārtīga ziema, bet kā izrādās, tad tāda kārtīga ziema vēl nemaz nebija pienākusi. Pilnīgi baidos tagad publicēt šo rakstu, jo ir bail, ka tas varētu piesaukt īstu ledus laikmetu. Jā, ziema ir atnākusi, un ar to laikam nevienu vairs nepārsteigšu. Šī ir tāda ziema, kādu es atceros no savas bērnības, kad sniegs ziemā bija normāla parādība un kad man nebija jādodas uz skolu, ja temperatūras stabiņš noslīdēja zem -20 vai -25 grādiem.
contiune reading >>
Kā izrādās, tad ne velti dinamīts tika izgudrots Zviedrijā, jo viņiem pēc tā bija un vēl joprojām ir ļoti liela nepieciešamība.
Esot jau ilgāku laiku Zviedrijā, varu teikt, ka vismaz Stokholmas apkārtnē daba ir diezgan līdzīga tai, ko varam sastapt Latvijā, tikai daudz kalnaināka un klinšaināka. Jā, klinšu un akmeņu te netrūkst, un reizēm pat ir par daudz. Ja zviedrs ir sadomājis celt māju, tad viņam bieži vien nav jāsaskaras ar tām problēmām, ar kurām mēs sastopamies Latvijā – kā izrakt pietiekami dziļus pamatus savam jaunajam mājoklim.
contiune reading >>
Ejot pa ielu Zviedrijā laikā pirms Ziemassvētkiem var redzēt, ka gandrīz katrā logā ir iekārta kāda Ziemassvētku atribūtika un populārākā no tām ir liela papīra zvaigzne, kurā iekšā ir lampiņa, kas izgaismo zvaigzni no iekšpuses. Tādas zvaigznes var nopirkt veikalā, bet var arī pagatavot pats, ko es arī izdarīju, lai radītu Ziemassvētku noskaņu arī mūsu logā. Tiesa, pagaidām zvaigzne nav izgaismota, bet domāju to ar laiku mainīt. Tālāk aprakstīšu, kā pašam pagatavot šādu zvaigzni.
contiune reading >>
Alkohols ir diezgan sāpīga tēma ne tikai Zviedrijā, bet visā Skandināvijā kopumā. Ir tāds uzskats, ka norvēģi brauc iepirkt alkoholu uz Zviedriju, zviedri uz Somiju, bet somi uz Igauniju. Iemesls tam ir tāds, ka alkohola tirdzniecība šajās valstīs ir valsts kontrolēta un Zviedrijā alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tiplums pārsniedz 3.5%, drīkst tirgot tikai valsts monopola alkoholisko dzērienu veikalu ķēdē Systembolaget. Tam visam ir izsena vēsture un varētu pat teikt, ka tas viss ir saglabājies kā kaut kas vēsturisks, kas vienkārši netika pārtraukts.
contiune reading >>
Vai Zviedrijā ir dārga pārtika? Jā un nē. Nevarētu teikt, ka pārtika ir pārmērīgi dārga, lai gan tas, protams, atkarīgs no tā, kur un kā iepērkas, tomēr ir atsevišķas preču kategorijas, kur cenas ir daudz lielākas nekā Latvijā:
gaļa un olas – aptuveni 2 reizes dārgākas maize – aptuveni 2 – 3 reizes dārgāka Pārējos pārtikas produktus iespējams iegādāties par salīdzinoši līdzīgām cenām, kas reizēm ir nedaudz lielākas nekā Latvijā, bet reizēm pat nedaudz mazākas (zemāk apskatīšu arī konkrētus piemērus).
contiune reading >>
Pirms divām dienām arī Stokholmā termometra stabiņš noslīdēja zem nulles atzīmes un gandrīz jau varēja pasludināt ziemas atnākšanu, bet tā kā no nokrišņiem (Stokholmai netipiskā kārtā) nebija ne miņas, tad ziema izpaudās ar pamatīgu sarmu, kas turējās veselas divas dienas. Patiesībā jāatzīstas, ka nemaz nedzīvoju Stokholmā, bet gan tās piepilsētā Solna, kas “kā tāda pussala iestiepjas jūrā”, ko sauc par Stokholmu. Tomēr pastāvīgai dzīvošanai tas pat varētu būt izdevīgāk, jo te ir zemākas dzīvokļu cenas, daudz zemāka maksa par auto novietošanu uz ielas, mazāks ikmēneša maksājums par dzīvokļa apsaimniekošanu, bet tajā pat laikā dislokācija ir pietiekoši tuva Stokholmas centram.
contiune reading >>
Pirms ierados Stokholmā, domāju, ka dzīvesvietas atrašana nebūs problēma, ak vai, kā es kļūdījos. Tagad, satiekot jaunas sejas, tipiskais jautājums, ko man uzdod ir – “Dzīvot kur atradi? Uz cik ilgu laiku?” Kā izrādās, tad īres tirgus te nepavisam nav sakārtots. Jāsāk jau ar to, ka Zviedrijā daudzās sfērās ir diezgan izteikts sociālisms, piemēram, veļa gandrīz vienmēr tiek mazgāta mājas kopējā veļas mazgātavā. Tāda kā resursu koplietošana bieži sastopama arī citās jomās.
contiune reading >>
Nesen vienā kruīza tipa braucienā ar prāmi no Stokholmas uz Helsinkiem atgadījās interesants gadījums. Kā jau visos kruīza maršrutos, dažādu izklaides pasākumu tajos netrūkst un tādi bija arī šajā braucienā – franču dienas. Neliela dejotāju un akrobātu komanda kruīza laikā sniedza dažādus priekšnesumus, no kuriem viens bija kaut kas līdzīgs talantu atlases šovam. Pēc kārtas uz skatuves tika izsaukti trupas dalībnieki un viņiem bija jādemonstrē viņu īpašais talants. Kad bija pienākusi kārta un tika izsaukts viens no māksliniekiem, aizkulišu balss (iedomājieties aizkadra balsi no šova “Talantu fabrika”) teica: “You!
contiune reading >>
Updated 2012-07-19: Rakstā atjaunota informācija par cenām un piedāvātajiem servisiem
Ar šo rakstu uzsākšu nelielu “101” tipa padomu sēriju tiem, kas domā pārcelties vai jau ir pārcēlušies uz dzīvi Stokholmā.
Ja par savu dzīvesvietu turpmākajam nenoteiktajam dzīves posmam izvēlēta Stokholma, no sākuma tur būs kaut kā arī jānokļūst. Lai arī esmu mainījis dzīvesvietu, tāpat ik pa laikam ir vēlme aizbraukt ciemos pie ģimenes un draugiem Latvijā, tāpēc laika gaitā esmu veicis diezgan detalizētu izpēti, kādas ir transporta iespējas starp Zviedriju un Latviju.
contiune reading >>
Tu aizej uz veikalu Zviedrijā, ieliec savā iepirkumu grozā pienu, kas maksā 6.49 SEK, cepumus, kas maksā 3.30 SEK, parēķini galvā, ka kopā tas tev izmaksās 9.79 SEK, iedod savas desmit kronas kasierim, lai samaksātu, bet atlikumu tā arī nesaņem.
Kā izrādās, tad, lai arī Zviedrijas naudas vērtība ir visai zema (1 EUR ir aptuveni 10 SEK) un cenas tiek norādītas diezgan precīzi, tomēr mazākais skaidras naudas vienums ir 50 ēru monēta, kuras vērtība ir aptuveni 3.
contiune reading >>
Šodien aprit tieši trīs mēneši kopš strādāju savā jaunajā darba vietā, kas atrodas ārpus Latvijas. Jā, esmu emigrējis, tomēr nekur tālu aizbraucis neesmu, strādāju tepat netālu – Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kas ir rokas stiepiena attālumā no Rīgas. Pateicoties Ryanair, šajos trīs mēnešos esmu jau divas reizes pabijis atpakaļ dzimtenē, par ko vecāki noteikti ir priecīgi. Šajā ziņā, problēmu nav – starp Rīgu un Stokholmu katru dienu kursē prāmis, ir vismaz 4 tiešie reisi dienā (trīs ar airBaltic, viens ar Ryanair, vasaras sezonā bija pat 2 reizes dienā), kā saka, katra rocībai un vajadzībām.
contiune reading >>
Biju dzirdējis par sportošanu pilsētvidē un redzējis parkour video, tomēr nezināju, ka priekšgājēji šādām izdarībām patiesībā ir tā sauktie chinners. Chinners ir cilvēku grupa, kas nodarbojas ar chin-up, lai uztrenētu vienu konkrētu muskuļu grupu, turklāt dara to pilsētvidē visneparastākajos veidos. Un izrādās, ka šogad Stokholmas Ung08 festivāla ietvaros būs arī čempionāts šajā nodarbē. Tas norisināsies pašā pilsētas centrā Kungsträdgården no 11. līdz 15. augustam, tā kā, ja sanāk būt Stokholmā, noteikti iesaku piekāpt un pavērot – tam jābūt interesanti.
contiune reading >>
Vakardien sanāca nejauši uzdurties kādam pasākumam Stokholmā, kura ietvaros pilsētas centrālajās ielās pulcējās milzīgs daudzums jau par klasiku kļuvušu auto. Pasākums bija īpašs ar to, ka auto netika vienkārši demonstrēti, bet nepārtraukti pārvietojās pa ielām, kas radīja noskaņu, ka atrodos kādā Amerikas pilsētā tālajos 60-tajos gados.
Auto pārsvarā brauca no viena Sveavägen ielas gala uz pretēju, apgriezās un devās atkal atpakaļ. Visas ielas garumā katrs otrais noparkotais auto bija tieši no šī pasākuma, cilvēki skatījās un apbrīnoja šos auto, bet daži laimīgie jeb precīzāk runājot lamīgās arī tika izvizinātas.
contiune reading >>